Laikraksts Diena jau ziņojis par divām māmiņām Mariku Skulti un Renāti Dorondo, kuras 18. februārī iesniedza Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumiem, kuri paredzēja ar šī gada 1. janvāri par 30% samazināt valsts garantēto uzturlīdzekļu apmēru. Uzturlīdzekļi no minētā fonda tiek maksāti gadījumos, ja viens no vecākiem nepilda tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam. Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā bērniem vecumā līdz septiņiem gadiem no fonda līdzekļiem maksā 30 latu mēnesī līdzšinējo 35 latu vietā un bērniem vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem - 45 latus līdzšinējo 54 vietā. Grozījumu nepieciešamību esot izraisījis būtiski pieaugušais uzturlīdzekļu pieprasījumu skaits - no aptuveni 3500 iesniegumiem 2008. gadā līdz aptuveni 6000 pērn.
Lai arī abām sūdzības iesniedzējām ir prāvs atbalstītāju pulciņš reģionos, konstitucionālo sūdzību ir parakstījušas tikai divas māmiņas. «Juridiski tam nav nekādas nozīmes,» nelielo iesniedzēju skaitu komentē M. Skulte. Abas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka likuma grozījumi ir cilvēktiesību pārkāpums, kurš ir pretrunā ar sociāli atbildīgas valsts sludinātajiem tiesiskās paļāvības un samērīguma principiem.
Skepsi pret sūdzības pamatotību pauda Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskā departamenta vadītāja Sintija Daugule: «Maksājums no UGF atšķirībā no bērnu kopšanas pabalsta vai pensijas nav saistīts ar maksātajiem nodokļiem. Tas nemaz nav pabalsts pēc definīcijas, bet tikai valsts labās gribas izpausme, tādēļ to nevar saistīt ar Satversmes normām.»