«Ja līgums noslēgts britu mārciņās, bet mārciņa strauji zaudē 10% no vērtības, tad, loģiski, saņemot līgumā paredzēto mārciņu daudzumu un apmainot to pret eiro, uzņēmēji ieguvuši par 10% mazāk naudas, nekā bija plānots,» skaidro K. Klauss, bet arī uzsver: «Brexit ietekmi gan nevajag pārspīlēt, domājot, ka Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības nesīs strukturālas izmaiņas kokrūpniecības nozares eksportā. Ir īstermiņa zaudējumi, kas uzņēmējiem, protams, nav patīkami. Tomēr gribu optimistiski teikt, ka mūsu nozares eksporta perspektīvas Brexit strukturāli neizmaina.» Pēc K. Klausa domām, optimistiski situāciju ļauj vērtēt arī tas, ka Lielbritānijā nav jūtama aktivitātes mazināšanās būvniecībā, kas ir ļoti būtiska sadarbības joma kokrūpniecības produkcijas eksportētājiem.
Diena jau vēstīja, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda - koka un koka izstrādājumu eksports jūlijā, salīdzinot ar jūniju, samazinājās par 14,8 miljoniem eiro jeb 10,2%.
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs ir pārliecināts, ka jau tuvākajā laikā varēs secināt, vai kokrūpniecības produkcijas «eksporta samazinājums bijusi tikai īslaicīga parādība baiļu ietekmē pēc Lielbritānijas lēmuma izstāties no Eiropas Savienības». DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš par situāciju kokrūpniecībā norādījis, ka «ražošanas dati un ziņas no nozares liecina - kokapstrādē pieauguma tempam tiešām jāsamazinās, bet krīze nav gaidāma».