Ziedonis Jansons
Šodien laikam īsti nesanāca ne aizsardzība, ne uzbrukums?
Vairāk gan aizsardzība, īpaši jau pirmajā puslaikā. Uzbrukumā vēl vairāk vai mazāk savus 30-34 punktus sakrājām, bet aizsardzībā gan pārāk daudz ielaidām. Tie jānoraksta uz pretinieku komandas ļoti labo spēli uzbrukumā, uz ļoti labo saspēles vadītāju Raulu Neto, kurš tiešām visu ļoti skaisti salika pa plauktiņiem, deva brīnišķīgas piespēles, un partneriem atlika tikai iemest grozā. Mums bija ļoti grūti spēlēt pret tik labi organizētu komandu.
Vai pretinieki ar kaut ko pārsteidza?
Nē, mēs zinājām viņu sadarbības, spēles stilu, taču daudz izšķīra meistarība. Tā bija daudz augstāka nekā mums. Protams, mēs varam ar viņiem cīnīties, taču šādās spēlēs ir vajadzīga ne tikai meistarība un cīnīšanās, bet arī veiksme. Ja vēl spēles sākumā, kad pieci seši pamatspēlētāji bija svaigi, mums izdevās ar viņiem cīnīties, tad otrajā ceturtdaļā, kad sākās spēlētāju rotācija, izpaudās, ka mūsu rezervisti nav gatavi tik augstam sniegumam.
Divreiz pēc kārtas zaudējāt Dienvidamerikas komandām…
Spēlē pret Argentīnu vairāk izpaudās tas, ka puiši pēc uzvaras pār spēcīgo Austrāliju vēl nedaudz lidinājās mākoņos. Brazīlija tomēr ir nedaudz augstākā kvalitātē par Argentīnu. Šodienas spēle parādīja, ka viņi noteikti ir starp galvenajiem turnīra favorītiem.
Gaisotne Rīgā nebija tik spraiga kā Valmierā.
Tā nav skatītāju, bet gan mūsu vaina. Ja būtu parādījuši labāku sniegumu, būtu arī līdzjutējus «iededzinājuši». Centīsimies to izdarīt nākamajās spēlēs. Pozitīvi, ka šodien spēles beigās turpinājām cīnīties un vismaz nedaudz samazinājām starpību.
Kas zināms par Polijas komandu?
Informācijas mums ir daudz. Pirms gada U-18 čempionātā Poliju uzvarējām ļoti sīvā, dramatiskā cīņā. Polijai ir divi ļoti gari, masīvi centra spēlētāji. Mums viss sākas no aizsardzības. Ja ir laba, disciplinēta, kapāties griboša aizsardzība, varam cīnīties. Ja tās nav, mūs neglābj nekas. Polija ir savam vecumam netipiski pieredzējusi komanda.