«Ar izplatīšanu caur grāmatnīcu tīklu ir problēmas, jo grāmata kļūst krietni, krietni dārgāka,» skaidro I. Jansone. Tikmēr jauno akadēmiskās gramatikas izdevumu var pāršķirstīt augstskolu vai rajona bibliotēkās, jo 300 eksemplāru tika nodoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīcībā, lai tā izplatītu visā Latvijā.
Iepriekšējā akadēmiskā gramatika Latvijā tika izdota vairāk nekā pirms 50 gadiem. Latviešu valodas institūta direktore norāda, ka tās trūkums visvairāk esot bijis izjūtams skolotājiem, jo pietrūcis normatīvā avota: «Valoda ir atvērta sistēma, kas attīstās, taču ir jānofiksē kāds noteikts laika posms, no kura mēs skatāmies uz valodu un kam vajadzētu rast savu atspoguļojumu mācību grāmatās.» Esot bijušas situācijas, kad viena un tā pati latviešu valodas parādība dažādos avotos ir tikusi atspoguļota dažādi. «Skolēniem nevajadzētu ciest, pārejot no vienas skolas uz citu vai vienkārši mainoties skolotājam, kurš sāk mācīt no citas grāmatas,» piebilst I. Jansone. Viņasprāt, tagad būtu nepieciešams caurskatīt esošās mācību grāmatas, lai salīdzinātu, kas tajās atšķiras no Latviešu valodas gramatikā sniegtajām normām, un tās precizētu. I. Jansone atklāj, ka uz šī izdevuma pamata ar Latviešu valodas aģentūras atbalstu ir iecerēts izveidot arī elektronisku mācību līdzekli, kas pēc pāris gadiem varētu parādīties tīmeklī un kurā Latviešu valodas gramatikā ietvertais materiāls būtu izklāstīts īsākā un saprotamākā veidā.
Izdevumā Latviešu valodas gramatika ir apkopoti latviešu valodnieku veikto daudzo teorētisko un praktisko pētījumu rezultāti. Tas ir izstrādāts Latviešu valodas institūtā, piesaistot gan Latvijas Universitātes, gan arī citu augstskolu akadēmisko personālu. Izdevuma sagatavošanā iesaistījās ļoti liels vadošo speciālistu kolektīvs, kurā bija pārstāvētas trīs paaudzes. «Vecākā paaudze ar ļoti stingriem, noteiktiem uzskatiem par latviešu valodu un tas pareizību, vidējā paaudze ar labu informētību par citās valstīs notiekošajiem procesiem, jaunākā paaudze ar ilustratīvā materiāla sagatavošanu,» stāsta Latviešu valodas institūta direktore.
Jaunā akadēmiskā gramatika ir tapusi ar Valsts pētījumu programmu Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru un Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība), Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu. Tajā ir iztirzātas mūsdienu latviešu valodas parādības. «Lai pilnīgāk un vispusīgāk atklātu valodas formu sistēmu, tās formālās struktūras, latviešu valodas gramatikas aprakstā iekļauta arī fonētika, fonoloģija un morfonoloģija, jo valoda nevar pastāvēt bez runas formas un bez šo patstāvīgo valodniecības nozaru jautājumu izpētes nav iespējams vispusīgi aplūkot daudzas morfēmikas, vārddarināšanas, morfoloģijas un sintakses parādības,» uzskata grāmatas autoru kolektīvs.
Latviešu valodas gramatikā vislielākās izmaiņas ir notikušas fonētikas lauciņā, jo ir veikta skaņu akustiskā analīze un tās ir sasaistītas ar starptautisko fonētisko alfabētu. Latviešu valodas institūta direktore stāsta, ka šāds skatījums nākotnē ļaus ierunātu tekstu ar īpaši izstrādātas programmas palīdzību ieraudzīt uzrakstītā veidā (vai otrādi). Tas būtu ne tikai žurnālistu sapnis - to gaida ļoti daudz zinātnieku. «Latviešu valodā ir maz sarunvalodas pētījumu - viens no iemesliem ir tas, ka ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai runāto tekstu pārrakstītu un to varētu ieraudzīt uz papīra,» skaidro I. Jansone. Iegūto materiālu varētu izmantot ne tikai pētījumiem, bet arī prognozēt mūsu valodas attīstību un dzīvotspēju.
I. Jansone atklāj, ka morfoloģijā vērojamas mazākas izmaiņas, taču ir sakārtota sistēma - it īpaši tas attiecas uz darbības vārdu: «Nav noslēpums, ka tas ir viens no sarežgītākajiem jautājumiem skolu gramatikā un piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas.» Latviešu valodas institūta direktore vērš uzmanību uz to, ka sintakses nodaļa ir krietni īsāka nekā iepriekšējā izdevumā, kur tai bija veltīts atsevišķs sējums (Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika I sēj. 1959. g., II sēj. 1962. g.), taču tas esot pilnīgi pietiekami, lai saprastu latviešu valodas sintakses pamatus un to, cik lielā mērā tieši sintaktisko konstrukciju izvēle ir saistīta ar to, ko un kā mēs gribam pateikt. «Sintakse nosaka mūsu teiktā jēgu un nozīmi,» piebilst I. Jansone.