Turnīra pirmajā spēlē Latvijas handbolisti pārliecinoši ar 34:23 pieveica Somijas izlasi, bet dienu vēlāk pret mazāk zināmo Itāliju tā arī nespēja nostiprināt nelielo pārsvaru, taču beigās izcīnīja uzvaru ar 27:25. Pirms tam igauņi tik tikko izcīnīja neizšķirtu pret Somiju, tāpēc pēdējā spēlē latviešiem pret ziemeļu kaimiņiem derēja arī neizšķirts. Kaut arī praktiski visu pirmo puslaiku mājiniekiem bija neliels pārsvars, otrā puslaika beigās iestrēga Latvijas izlases uzbrukums, tāpēc Igaunijai bija pat labākas izredzes iegūt sev labvēlīgu rezultātu. Tiesa, četrdesmit sekundes pirms spēles beigām Elvijs Borodovskis panāca izlīdzinājumu, bet aizsardzībā ar kopējām pūlēm izdevās nosargāt vārtus neieņemtus. Neizšķirts šoreiz izrādījās uzvaras un izcīnīta titula vērtībā.
Latvijas izlasei šajās spēlēs nācās iztikt bez Aivja Jurdža un Ģirta Lilienfelda, kuriem vēl 28. decembrī bija kārtējā spēle Vācijas otrajā bundeslīgā, bet savainojuma dēļ malā nācās palikt Francijas augstākās līgas pārstāvim Ingaram Dudem. Izšķirošajā spēlē tikai epizodiski piedalījās komandas augumā raženākais spēlētājs Dainis Krištopāns. Visi ir komandas pamatspēlētāji, tāpēc vadošajās lomās nācās iejusties citiem. Saspēles vadītāja pozīcijā labi iejutās Māris Veršakovs, kurš šogad izlasē atgriezās pēc vairāku gadu pārtraukuma. Viņš gan pazuda pēdējā spēlē pret igauņiem. Tāpat starp līderiem bija arī komandā ilgāku laiku neredzētais Raimonds Trifanovs, kā arī malējais spēlētājs Jānis Pavlovičs, kurš kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju. Par vērtīgāko spēlētāju Latvijas izlasē tika atzīts Austris Tuminskis.
Treneri deva iespēju sevi pierādīt visiem 19 savā rīcībā esošajiem spēlētājiem, tostarp arī junioriem. No viņiem sevi vislabāk parādīja 18 gadus vecais dobelnieks Nils Kreicbergs, kurš izcēlās ar rezultatīvu spēli uzbrukumā un savus fiziskos dotumus (191 centimetrs, 85 kilogrami) nevairījās likt lietā arī aizsardzībā.
Sacensību 17 gadu vēsturē latvieši uzvarēja devīto reizi. Tiesa, pēdējo reizi tas bija izdevies 2006. gadā, kad vairums no komandas sastāva valstsvienībai vēl nebija ne tuvumā. Latvijas handbolistiem nebūt ne bieži izdodas tikt pie kausiem, tāpēc šai uzvarai turnīrā vajadzētu psiholoģiski sapurināt komandu pēc neizteiksmīgajām Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlēm rudenī. Pārliecība lieti noderēs jau nākamajā pavasarī, kad izšķirošajās cīņās par trešo vietu apakšgrupā divreiz būs jāspēlē pret Slovākiju. Komanda gan kopā varēs sanākt tikai īsi pirms aprīlī paredzētajām cīņām, tāpēc savstarpējās saiknes būs jāatjauno ļoti īsā laikā.