«Mākslas objekts ir risināts bronzas lējuma tehnikā. Cik daudz baisu un noslēpumainu vēstījumu var saturēt objekts, kas pārklāts ar audumu un nav redzams? Mākslas objekts ir sava veida piemineklis «neatklātajai skulptūrai» un tradicionālajai spokošanās tehnikai, kas ir paslēpšanās zem auduma,» stāsta māksliniece Rubeze.
«Rubeze ar šo mākslas darbu turpina savu nereti sapnim līdzīgo poētiku. Viņas darbu abi mecenāti, Māra Lāce, Juris Dambis un Aleksejs Naumovs izvēlējās pagājušajā gadā projektu konkursā Rīga smaida atkal,» stāsta programmas kuratore Helēna Demakova. «Jau ar pirmajiem darbiem māksliniece ieveda savā noslēpumainajā tēlu pasaulē. Viņas pasaulē viss notiek gausināti.» H. Demakova atgādina, ka Ieva Rubeze mākslā nopietni ienākusi vēl pirms 20 gadu vecuma un ir piedalījusies nopietnākajos pasaules mākslas forumos - mākslinieku grupas F5 sastāvā Rubeze pārstāvējusi Latviju Sanpaulu biennālē 2002. gadā un Venēcijas biennālē 2005. gadā. Ieva Rubeze dzimusi 1977. gadā. Viņa savulaik tika piepulcēta tā sauktajiem digitālajiem romantiķiem, taču ir veidojusi arī objektus, fotodarbus un strādājusi citos medijos. «Ieva Rubeze rada paralēlo pasauli, kas nepieciešama, lai pilnvērtīgi svinētu dzīvi, kurā uzplaukst iztēle,» mākslinieces rokrakstu raksturo Helēna Demakova.
Ievas Rubezes darbi līdz 15. novembrim skatāmi arī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā četru paaudžu mākslinieku izstādē Lielāks miers, mazāks miers.
Programmu Māksla publiskajā telpā atklāja 2014. gadā ar jauno mākslinieku Brigitas Zelčas-Aispures un Sanda Aispura mākslas objektu Klusā daba, Ojāra Pētersona mākslas darbu Lielā vāze un Ērika Boža darbu Soliņi. 2015. gada novembrī programmā Māksla publiskajā telpā paredzēts atklāt vēl divus mākslas objektus Rīgas pilsētvidē.
Borisa un Ināras Teterevu fonda programma Māksla publiskajā telpā pilnasinīgi sāka darboties 2014. gadā, kad Rīga kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Programma tiek īstenota sadarbībā ar Rīgas domi.
Rēga atklāšanā mecenāts Boriss Teterevs turpat uz vietas sacerēja leģendu. Reiz zviedru laikos karsti viens otru mīlējuši latviešu meitene Ieva un zviedru oficieris Karls. Viņi nākuši tikties pie Zviedru vārtiem. Tolaik nelaulāto mīlestība bijusi stingri sodāma, un abi iemūrēti aizsargmūrī. Tagad jaunie pāri varēšot nākt pārbaudīt savas jūtas pie Rēga, ierosināja Boriss Teterevs. Ja jūtas būs īstas, atskanēšot: «Es tevi mīlu.»
Bronzas Rēgs augumā ir divi metri un 10 centimetru. Platākajā vietā - metrs un 10 centimetru.