Mūsdienās pieejamas dažādas LED apgaismojuma tehnoloģijas, kas samazina elektroenerģijas izmaksas un šādam nolūkam ir ļoti piemērotas, taču tas vairs nebūs videi draudzīgākais dārzkopības variants - labāk izmantot tos resursus, kas mums ir vairāk vai mazāk dabiski pieejami! Ja ielūkojamies Instagram vai Pinterest, lietojot meklētājvārdu urban gardening jeb urbānā (pilsētas) dārzkopība, iespējams atrast idejas, kas pašam pat prātā neienāktu.
Sākt ar garšaugiem
Ir augi, kam vajag pastiprināti daudz barības vielu no augsnes dziļajiem slāņiem, taču tās var nodrošināt, dodot papildu mēslojumu. Te gan ir runa par kompostu un tamlīdzīgu augu «piebarošanu», jo tad, ja izmantojat minerālmēslus, nav īsti jēgas tiekties pēc mājās audzētas ražas, - tās veselīgums nebūs lielāks kā jebkuram anonīmam lielveikala dārzenim. Iesācēji var izmēģināt garšaugu audzēšanu, nopērkot mazu stādiņu un vienkārši iestādot puķpodā. Virtuves vidē tie izskatās arī dekoratīvi, un timiāns, rozmarīns, baziliks skaisti smaržo, turklāt svaigas piedevas būs rokas stiepiena attālumā. Starp citu, rozmarīns un baziliks izdzen saknes, ja zariņu kādu laiku patur glāzē ar ūdeni, tādēļ var izmantot ieaudzēšanai arī nogrieztu.
Jāliek lietā radošums
Istabā var augt arī tomāti, ir šķirnes, kas īpaši piemērotas tieši audzēšanai uz palodzēm un balkoniem. Šīs šķirnes neizceļas ar rekordražām kilogramos, tomēr neizpaliek audzēšanas un pirmā augļa notiesāšanas prieks. Cik daudz un kādas kvalitātes augļus izdosies izaudzēt, atkarīgs arī no puķpoda lieluma, laistīšanas regularitātes un barības vielām, ko augam dosiet. Istabas tomāti parasti ir viegli kopjami, tiem nevajag izlauzt pazares, turklāt augļi ir dažādi gan pēc izmēra, formas, garšas, gan krāsas - ir gan sarkani, dzelteni un rozā tomātiņi.
Patlaban pasaules pilsētās populāri ir dažādi audzēšanas varianti, kuros netiek izmantota augsne, bet tikai ūdens jeb hidroponiskā dārzniecība. Piemēram, līdzīga ir vecā, labā loku audzēšanas metode - ieliekot ūdenī sīpolus, tie pēc laika sadzīs lokus. Šādā veidā var izmantot logus kā siltumnīcas, izdomājot, kā interesanti novietot, piemēram, lielās plastmasas pudeles, iekarinot horizontāli vairākos stāvos, piepildot ar ūdeni, kas bagātināts ar mēslojumu, un audzēt tajā dažādus dārzeņus.
Partizānu dārzkopība
Renāte Pablaka ir arhitekte, kas savulaik bija izveidojusi augu sanatoriju Mājas svētība, kur iedzīvotāji varēja atnest sanīkušus augus un Mājas svētības saimnieces tiem palīdzēja atgūties. «Tā radās interese par dārzkopību, īpaši par iespējām daudz ko audzēt pilsētvidē. Mani īpaši aizrāva partizānu dārzkopība (guerilla gardening). Tās saknes meklējamas jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ASV un Japānā, kur iedzīvotāji mēģināja atdzīvināt pašiem nepiederošu rūpniecības noplicinātu zemi, veidojot īpašas sēklu bumbas un stādot dažādus dēstus pilsētvidē, tā pievēršot uzmanību urbanizācijas nodarītajam kaitējumam dabai,» atklāj Renāte. Partizāni iet un stāda vietās, kuras šķietami nav paredzētas būt par dārzu, piemēram, pamestās stacijās, rūpnīcās. Viens no partizānu dārzkopības elementiem ir arī sūnu grafiti - stādot speciāli sagatavotus sūnu maisījumus uz dažādām virsmām vai veidojot rakstus no jau apsūnojušām.
Pēdējā laikā kā sociāla kustība partizānu dārzkopība Latvijā ir pieklususi, bet varbūt vērts tai piešķirt jaunu elpu?