Bezdarba līmenis saruks
Kamēr Latvijā bezdarba līmenis šobrīd ir 9,1%, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis prognozē, ka tas varētu šogad samazināties līdz 8%, ja netiks piedzīvotas negatīvas izmaiņas ekonomikā. Par reālu prognozi to sauc arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne. Viņa Dienai sacīja, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits šobrīd līdz ar sezonas darbu sākšanos ir sācis samazināties, tāpēc līdz gada nogalei samazināt bezdarbu par vienu procentpunktu nav nereāli. Tas gan lielā mērā būs atkarīgs no pieprasījuma pēc darbaspēka.
Savu artavu varētu dot arī tas, ka aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem finansējums šogad pieaugs par gandrīz 14 miljoniem eiro. Tam paredzēti apmēram 38 miljoni eiro, no kuriem 30,2 miljonus eiro veido Eiropas Sociālā fonda projektu finansējums.
Pirms sezonas
Lai veicinātu tukšo vakanču aizpildīšanu, vairākus gadus Latvijā norisinās arī vakanču gadatirgi. I. Kalvāne stāsta, ka vēl 2013. gadā šāda prakse ieviesta ar lielām bažām. Toreiz vēlme bijusi pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka darbs un brīvas darba vietas ir. Projekts izrādījās veiksmīgs. Piemēram, 2013. gadā kopumā vakanču gadatirgus apmeklēja 8000 cilvēku, jau pasākumu laikā aizpildot vairāk nekā pusi no 800 piedāvātajām vakancēm. Tagad gan pasākumu organizēšanā liela artava ir arī pašām pašvaldībām, kuras nodrošina telpas un aicina piedalīties uzņēmumus.
Tam, ka vakanču gadatirgi norisinās tieši šobrīd, sakars tomēr ir ar sezonālajiem darbiem. I. Kalvāne gan atzīmē, ka tas nenozīmē, ka piedāvātas tiek tikai sezonāla rakstura vakances, darba devēji meklē cilvēkus arī patstāvīgam darbam. «Kopumā mūsu darba tirgū visvairāk ir pieprasītas vidējas kvalifikācijas profesiju darbu izpildītāji, bet tas nenozīmē, ka vakanču gadatirgos nav pieejamas arī augstākas kvalifikācijas vakances. Protams, tā satikšanās varbūtība ar specifisku vakanci ir mazāka,» piebilst NVA direktore. Tāpat nozīme ir reģionam. Vienā vietā vakanču būs vairāk tūrisma un viesmīlības jomā, citur vairāk apstrādes rūpniecībā vai tirdzniecībā. Piemēram, kā rāda nesenā Jūrmalas pieredze, vienkāršāk atrast darbiniekus brīvajām amata vietām bija tieši viesmīlības un tūrisma nozares uzņēmumiem.
Pieeja strādā
Ja 2013. gadā valstī kopumā tika piedāvātas 800 vakances, tad, piemēram, šogad Jūrmalā vien vakanču gadatirgu darba devēji piedāvāja ap 500 darba vietu. Kā Dienai norādīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis Jūrmalā ir zemāks nekā vidēji Latvijā, pašvaldība vēlas, lai pilsētā būtu pēc iespējas mazāk cilvēku bez darba. Grūdiens bijis arī pagājušā gada labās atsauksmes, kad vairāk nekā pusei brīvo vakanču atrasti darbinieki. Diemžēl tāpat kā pērn arī šogad grūtāk bijis atrast kvalificētus speciālistus medicīnas un rehabilitācijas jomā.
Kamēr Jūrmalā vakanču gadatirgus notika jau otro reizi, Jēkabpilī šis bija pirmais gads, iniciatīvu uzņemoties pašvaldībai. Rezultātā atnāca vairāk nekā 400 darba meklētāju un 156 no viņiem darbu atrada jau tajā dienā. Vakances tika piedāvātas tādās nozarēs kā apģērbu rūpnieciskā ražošana, sabiedriskā ēdināšana, kūdras ieguve, tirdzniecība, lauksaimniecība, ceļu būve, kokapstrāde, kā arī valsts aizsardzība un citās. Lai gan daļa piedāvāto vakanču tika aizpildītas, ir jomas, kurās speciālistu joprojām trūkst, Dienai atzīmē Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps. Piemēram, brīvas darba vietas joprojām ir IT jomā un ēdināšanas sektorā.