Veselības dēļ?
No vienas puses, jā. No otras, - tas ir arī forši. Sevišķi labā laikā. Mēdzu nodarboties arī ar citiem sporta veidiem - eju uz baseinu vai braucu ar slēpēm, ja ir liels stress.
Mīties pa Rīgu ir nedroši.
Braucu uzmanīgi. Skaidrs, ka cilvēkiem uz trotuāra ir priekšrocība, jo tā ir gājēju vieta, kur velosipēdistam jāuzvedas kā viesim. Ņemot vērā, ka braucu lēnām un ar zvaniņu neskandinu visiem, kas maisās pa kājām, starpgadījumi ir reti.
Ko jūs domājat par veselīgu dzīvesveidu?
Uzskati par veselīgu dzīvesveidu ir ļoti nezinātniski. Tie laika gaitā mainās. Vislabākais piemērs ir dzīvās baktērijas, kuras no rīta katru dienu jāizdzer, lai veidotos organisma aizsargspējas pret vīrusiem. Varu iedomāties, kādās šausmās būtu nonākusi mana vecmāmiņa, jo toreiz tika uzskatīts, ka jebkura baktērija noved pie ļaunuma. Toreiz uzskatīja - būtu labi, ja visas baktērijas varētu iznīcināt. Tagad mēs tās dzeram iekšā. Manuprāt, ir tikai viens pareizs uzskats, kas laika gaitā nav mainījies - veselīgs ir svaigs gaiss un ūdens.
Jūsu veselības formula?
Ja man ir iespēja, tad ēdu veselīgi. Tomēr dzīve būtu ārkārtīgi garlaicīga, ja būtu jāēd pēc norādījumiem. Treknumi un eļļa reizēm uzlabo ēdiena garšu. Man patīk uzskats, ka, piemēram, glāze sarkanvīna dienā samazina sirds asinsvadu saslimšanas. Tas ir patīkams uzskats. Būtu jābūt francūzim, lai varētu katru dienu dzert sarkanvīnu, bet es no tā neatsakos. Tāpat neatsakos no baltmaizes, bez tās nevaru iztikt.
Kas ir visneveselīgākais?
Smagās narkotikas. Uzskatu, ka marihuānas pīpēšanai nav nekādas atšķirības no alkohola lietošanas. Visi, kas ar šīm abām vielām aizraujas, nonāk bēdīgā situācijā. Bet, manuprāt, ja cilvēks reizi mēnesī uzpīpē zāli, tas nav nekas slikts. Un, manuprāt, Latvijai vajadzēja nopietni apsvērt, vai neiet Nīderlandes pēdās - marihuānu legalizēt. Marihuānas patēriņš Latvijā droši vien ir liels. Tas viss ir melnais tirgus, bet, ja šo tirgu valsts kontrolētu, gūtu ienākumus, bet tagad ir tikai zaudējumi. Tas nenozīmē, ka esmu kaislīgs zāles smēķētājs, bet ir gadījies. Uzskatu, ka uzrakstam «Kaitīgs veselībai» jābūt ne tikai uz cigaretēm un alkohola, bet arī uz saldumiem un čipsiem.
Ir uzskats, ka katram izcilam vīrietim aiz muguras ir sieviete, kas viņu vada.
Sievietēm Latvijā ļoti patīk to teikt. Man šķiet, ka tā domāt ir nožēlojami. Jo tad jau iznāk, ka sievietes var vienas, bet vīrieši ne. Bet daudzos gadījumos cilvēki viens otru stimulē. Un domāju, ka gan sievietēm, gan vīriešiem partneri ir svarīgi.
Kāpēc vīriešiem ir četrdesmitgadnieku krīze?
Es pat nedomāju, ka četrdesmitgadnieku krīze ir tikai vīriešu krīze. Tā ir četrdesmit gadu veco karjeras cilvēku krīze, kas var piemeklēt tikpat labi vīrieti, cik sievieti. 40 gados pēkšņi tu saproti, ka dzīvē kaut kas jāmaina. Un tas kaut kas ir saistīts ar ģimenes dzīvi. Bērni ir lieli, viņiem vairs nav nepieciešams tas atbalsts, kas agrāk - viņiem nauda vairs nav vajadzīga. Arī sievai tik ļoti tā vairs nav vajadzīga, un parādās vēlme veidot citu ģimeni, kurai šīs rūpes ir vajadzīgas. Man klasiska četrdesmitgadnieku krīze, kas saistīta ar ģimenes izjukšanu, nedraud, jo neesmu precējies, lai gan man ir divi bērni. Man ir citāds ģimenes modelis. Domāju, ka šai četrdesmitgadnieku krīzei vieglā formā pašlaik eju cauri. Ceru, ka tā nav man priekšā.
Atstājat mierīga un nosvērta cilvēka iespaidu.
Neesmu nosvērts. Pēc dabas esmu holēriķis, un tādi cilvēki nemaz tik mierīgi nav. Tas nozīmē, ka mēdzu uztraukties un eksplodēt, bet man to izdodas publiski noslēpt. Man viegli padodas problēmas pārvarēt, vienkārši pārlaižot laiku. Daru tāpat kā Skārleta O'Hāra - par to es domāšu rītdien. Kad pienāk cita diena, viss vienmēr izskatās citādi.
Kā uztverat to, kas notiek valstī?
Ar īgnumu. Es nevaru teikt - mums ir visforšākā krīze. Man gluži otrādi šķiet - visi ir bijuši tik stulbi un nepareizi rīkojušies. Paši vainīgi, ka esam iestiguši krīzē.
Vīrieši parasti ir kūtri ārsta apmeklētāji. Piekrītat?
Tāds esmu arī es. Esmu tipisks vīrietis, tāpēc ļoti labi saprotu, kur vīriešiem rodas veselības problēmas. Viņi tās noklusē - uzskata, ka tas, ka sāp pakrūtē, ir štrunts. Pacietīšos, pāries. Beigās jau ir par vēlu.