Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sadarbībā ar SKDS veiktais pētījums liecina, ka uzkrājumus regulāri veido tikai 24% iedzīvotāju. Atbildot uz jautājumu, cik ilgu laiku privātu, finansiālu sarežģījumu gadījumā, piemēram, paliekot bez ikmēneša ienākumiem, mājsaimniecība spētu segt pamatizdevumus un iztikt bez aizņemšanās, 43% iedzīvotāju atklāja, ka viņu uzkrājums jeb drošības spilvens izturētu nedēļu vai dažas dienas, liecina FKTK apkopotā informācija.
Pētījumā gan secināts, ka tendence apzināti veidot uzkrājumus tomēr pieaug, piemēram, aptuveni 18% iedzīvotāju uzkrājuma veidošanai izmanto krājkontu, un pēdējos divos gados krājkontu atvēruši 6%. Tāpat, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, audzis iedzīvotāju rīcībā esošās naudas daudzums, jo 24% atzīst, ka uzkrājums, kas pēdējā gada laikā izveidojies, saucams kā «vairāk naudas manā kontā».
«Šobrīd redzams, ka vēl cīnāmies ar pārliekās kreditēšanas sekām. Labā ziņa ir tā, ka arvien vairāk sākam domāt par privātiem uzkrājumiem, kaut nereti rocība vēl visiem iedzīvotājiem neļauj uzkrājumus veidot tik daudz, cik būtu vēlams vismaz nebaltai dienai,» izklāsta FKTK pārstāve Ieva Upleja.
Kopumā Latvijas iedzīvotāju iesaiste ierastāko ikdienas finanšu pakalpojumu izmantošanā ir augsta - savs konts bankā ir 91% iedzīvotāju, norēķinu kartes izmanto 89%, internetbanku klienti ir 65% iedzīvotāju. Savukārt pakalpojumus, kuri prasa papildu izmaksas šodien, bet ieguvumi ir vērsti uz nākotni, iedzīvotāji izvēlas retāk - risku apdrošināšanu izmanto 41%, privātajos pensiju fondos ir iesaistīti 14%, dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veic tikai 4% iedzīvotāju, vēsta FKTK.
Mūsu valsts iedzīvotāji patlaban «prot samērā labi risināt uzdevumus un visu sarēķināt ikdienas finanšu lietās, taču joprojām vissliktāk veicas ar ilgtermiņa finanšu plānu veidošanu», uzsver I. Upleja.