Ver makus
To, ka darījumu pasaulē investoru interese par Baltijas reģionu ir gana augsta, apliecina arī viņu gatavība iegādāties uzņēmumus. Investīciju bankas Porta Finance partneris Mikus Janvars apliecina, ka korporatīvā aktivitāte Baltijā ir augstā līmenī, to pierāda arī šogad notikušais darījums, kurā Polijas apdrošinātājs PZU pārpirka no Lielbritānijas apdrošināšanas kompānijas RSA Latvijas kompāniju Balta un Lietuvas Draudimas Lietuvā.
«Darījuma summa - 300 miljoni mārciņu (~ 383,29 miljoni eiro) - ir trekno gadu cienīgs skaitlis. Papildus tam uzņēmumu apvienošanās un pārpirkšanas jomā ir vēl vesela virkne darījumu, taču par ievērojami mazākām summām. Runājot par akciju iziešanu biržā, mums šogad nav ar ko palepoties, un tas ir par spīti tam, ka pasaulē biržas indeksi ik pa laikam sasniedz aizvien jaunus rekordus, turklāt arī dāsnā centrālo banku naudas drukāšanas politika novedusi pie ļoti niecīgiem ienesīgumiem fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū,» stāsta investīciju bankas partneris. M. Janvars arī skaidro, ka zemais obligāciju ienesīgums liek investoriem meklēt peļņas iespējas citur, un tas vienlaikus kāpina riskantāko aktīvu cenas, kas savukārt rada labvēlīgu augsni uzņēmumu akciju sākotnējiem piedāvājumiem jeb IPO (Initial Public Offering).
Šajā ziņā konjunktūra no naudas piesaistes viedokļa uzlabojas ne tikai pasaules mērogā, bet arī Latvijā. «Diemžēl ar reālām akciju emisijām mēs to Latvijā nevaram novērtēt,» teic M. Janvars. Tas varētu būt skaidrojams nevis ar to, ka investori nebūtu gatavi maksāt, bet gan ar to, ka Latvijā trūkst mazu un vidēju uzņēmumu, kuri grib naudu piesaistīt ar akciju emisijas palīdzību. Jautāts, kā investīciju mikroklimatu ietekmē Ukrainas konflikts, M. Janvars teic, ka, protams, patlaban ir tādi investori, kuriem rodas «vairāk jautājumu», un Baltijas reģionā valdošā nedrošība par labu nenāk, tomēr, kā liecina korporatīvā aktivitāte, investoru interese aizvien saglabājas augsta.
Nav jāatmaksā
Arī zvērinātu advokātu biroja Borenius advokāts Edgars Lodziņš norāda uz augsto, korporatīvo aktivitāti. Tās ietvaros arī akciju sākotnējo piedāvājumu tirgus Eiropā ir ļoti aktīvs. To veicinājis tas, ka investoru skepse, kas radās parādu krīzes ietekmē, lielā mērā ir zudusi. Skaidrojot IPO priekšrocības, pēc advokāta domām, noteikti jānorāda uz pieeju ievērojamiem līdzekļiem, kas var tikt ieguldīti uzņēmuma kapitālā. Turklāt šie līdzekļi atšķirībā no aizdevumiem nav jāatmaksā. «Tāpat ir jāņem vērā, ka IPO noteikti veicina uzņēmuma atpazīstamību, kas savukārt rada iespējas piesaistīt cita veida finansējumus ar labākiem noteikumiem,» priekšrocības raksturo E. Lodziņš. Vienlaikus juridisko nianšu eksperts brīdina, ka līdz ar IPO pašreizējo akcionāru kontrole uzņēmumā samazināsies vai arī tiks zaudēta pavisam un uzņēmumam būs jārēķinās ar investoru spiedienu, lai piepildītu to vēlmes. Dažkārt šāda spiediena dēļ uzņēmums var pieņemt lēmumus, kas saistīti ar īstermiņa risinājumiem, taču neveicina uzņēmuma attīstību ilgtermiņā. Vienlaikus finanšu eksperti atzīst, ka, veiksmīgi piesaistot līdzekļus publiskā vērtspapīru tirgū un audzējot biznesa mērogus, aug arī uzņēmuma vērtība, un šādā gadījumā ir ļoti ticams, ka, ienākot jaunām investīcijām, pašreizējo 50% kapitāla daļu vērtība ir krietni vien augstāka par kādreizējiem 100%.
Ar obligācijām
Uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu neaprobežojas tikai ar akciju emisijām vien. Kā viens no naudas piesaistes veidiem ar vērtspapīru tirgus starpniecību ir uzņēmumu obligāciju izlaišana. Komentējot to priekšrocības salīdzinājumā ar banku aizdevumiem, Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ka banku kredītiem tradicionāli ir stingrākas nodrošinājuma prasības, turpretim obligācijas bieži vien nav nodrošinātas ar konkrētu ķīlu, bet gan vispārīgu aizņēmēja maksātspēju. Finanšu eksperts arī stāsta, ka vairākumā gadījumu aizņēmējam ir lielāka rīcības brīvība, ja kreditori ir obligacionāri, nevis banka. Proti, bankas divpusējā līgumā mēdz noteikt specifiskus darbības ierobežojumus, savukārt, izlaižot parāda vērtspapīrus, šie ierobežojumi tradicionāli ir vispārīga rakstura. Tāpat uzņēmums, izlaižot obligācijas, diversificē savus finansēšanās riskus un nav atkarīgs tikai no banku labvēlības, secina A. Krūmiņš un piebilst, ka investori, kuri nepārstāv banku sektoru, var būt gatavi aizdot naudu tādiem riskantākiem biznesa projektiem, kurus bankas atsakās kreditēt. Pēc eksperta teiktā, cita veida obligāciju priekšrocība ir tāda - ja tiek izlaisti publiski parāda vērtspapīri, to turētāji var palikt anonīmi, turpretim atšķirīgu veidu aizdevēji būtu jāpublisko uzņēmumu finanšu pārskatos. Pēc A. Krūmiņa domām, kopumā nav absolūti izteiktu viena vai otra aizņēmuma veida priekšrocības, tās ir atkarīgas no katra uzņēmuma individuālās situācijas. Eksperts brīdina, ka par vairākumu šo obligāciju priekšrocību var nākties maksāt ar augstāku procenta likmi.Turklāt parāda vērtspapīri nav kredītlīnija, tāpēc uzņēmums nevar izvēlēties brīdi, kad saņemt naudu.
Nordea speciālists uzskata, ka pēdējo gadu dinamika naudas piesaistes veidu ziņā noteikti ir par labu parādzīmēm. «Neskatoties uz Eiropas Centrālās bankas pūliņiem iekustināt kreditēšanu eirozonā, kopējie banku kredītu saņemšanas nosacījumi saglabājas stingri. To veicina gan nesenā banku pieredze ar kredītu kvalitātes pasliktināšanos, gan stingrākas kapitāla pietiekamības prasības, kas neļauj bankām pazemināt kredītu izsniegšanas standartus. Turpretī parādzīmju tirgū dinamika pēdējos gados izteikti norāda uz likmju krišanos,» finanšu konjunktūru ieskicē A. Krūmiņš.
Viņš arī piebilst, ka investori, kuru ieguldījumu politika vai mērķi var mainīties brīvāk, šādā augstas kvalitātes parādzīmju un banku depozītu zemo procentu likmju laikmetā arvien vairāk skatās riskantu parādzīmju virzienā.