Pirms gada kā būtisks drauds mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai tika minētas Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas. Ekonomikas analītiķi neskopojās ar pesimistiskām prognozēm - būtiski saruks Latvijas eksports, vēl jo būtiskāk samazināsies kravu pārvadājumi un vispār var parādīties jaunas krīzes draudi. Pārsteidzoši, bet šoreiz izrādījās, ka pesimisti nav bijuši viedi. Daudzi uzņēmumi apliecināja izcilu prasmi pielāgoties apstākļiem un ātri pārorientējās uz citiem, Krievijai alternatīviem tirgiem. Piemēram, Ķīnas vārds šogad izskanējis daudz biežāk nekā senāk. Protams, jaunu tirgu apguves process vēl turpinās, un tā gaitā jau atklājies ne mazums sarežģījumu, tomēr patlaban pat visdrūmākie pesimisti vairs neapgalvo, ka Latvijas eksportam būtu dots nāvējošs trieciens. Par laimi, nepiepildījās arī prognozes par dzelzceļa kravu apjomu kritumu dramatiskos mērogos.
Turklāt arī pieļāvums, ka, samazinoties Krievijas tūristu skaitam, nopietni cietīs daudzas, ārvalstu viesu uzņemšanā iesaistītā biznesa jomas, izrādījās nepamatots. Brīvo nišu jau aizpildījuši gan Skandināvijas valstu, gan citu zemju tūristi.
Tomēr uz šī optimistiskā fona labi bija pamanāmi trīs izaicinājumi. Viens no tiem saistīts ar vairāku ES mērogā vadošu politiķu virzīto ideju par migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu sadali ES dalībvalstīm, ietverot arī Latviju. Mūsu valsts uzņēmēji neslēpa, ka daudzviet trūkst strādājošo, tomēr uz perspektīvu dot darbu ieceļotājiem raudzījās piesardzīgi. Uzņēmēju vidū, kā zināms, dominē pragmatiski domājoši cilvēki, kuriem potenciālo darbinieku profesionālās prasmes un valodu zināšanas interesē vairāk nekā tādas emocionālas kategorijas kā sirsnīga līdzjūtība vai - tieši pretēji - spēcīgas bailes. Tomēr, visticamāk, ja pēc ES politiķu gribas Latvijā tiešām ieradīsies daudzi ieceļotāju simti un vismaz kādu laiku te paliks, tad var gadīties, ka uzņēmēji būs tie, kuriem nāksies pieņemt darbā un savā ziņā arī integrēt atbraucējus.
Otrs 2015. gada izaicinājums saistīts ar darba algām un strādājošo trūkumu. Algas kāpa - straujāk, nekā patiktu daudziem darba devējiem, lēnāk, nekā vēlētos strādājošie. Vairākās nozarēs - sākot ar mazumtirdzniecību, kas ir bēdīgi slavena ar nelielām algām, beidzot ar informācijas tehnoloģiju jomu, kurā savukārt ir visai iespaidīgas algas, - strādājošo trūkums šogad kļuva labi pamanāms pat paviršam vērotājam.
Tomēr darba devēji nesteidzas aizpildīt, piemēram, tukšās vietas pie veikalu kasēm, radikāli paaugstinot piedāvātās algas. Tikmēr ekonomikas analītiķu vidū izkristalizējās viedoklis, ka uzņēmumiem, kas ilgtermiņā cenšas iztikt bez vajadzīgā darbinieku skaita, konkurētspēja zūd daudz neatgriezeniskāk nekā uzņēmumiem, kuri, cenšoties nepazaudēt esošos darbiniekus, par darbu gatavi pārmaksāt. Par populāru ilustrāciju kļuvis piemērs, ka veikals, kurā no astoņām kasēm strādā divas un tāpēc veidojas rindas, neizbēgami zaudē pircējus, jo cilvēki nevēlas tērēt laiku, stāvot rindās, tāpēc izvēlas veikalu, kurā strādā vismaz sešas no astoņām kasēm.
Trešais izaicinājums parādījās brīdī, kad noritēja diskusijas par nākamā gada valsts budžetu, un atklāja plaisu, kas pastāv starp uzņēmēju un politiķu interesēm. Uzņēmēju organizācijas nekautrējās asi kritizēt Finanšu ministriju un 2016. gada valsts budžetu, norādot, ka budžets ir neizdevīgs biznesam. Par budžetu atbildīgās valsts amatpersonas un politiķi savukārt mudināja ņemt vērā, ka būtiskākie nodokļi nav palielināti. Visai asas cīņas noritēja arī par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, līdz noslēdzās ar pamieru - pagaidām.