Vācija atpaliek vien no ASV, kurās imigrācijas saldo bijis ap miljonu, taču apsteidz Lielbritāniju (291 tūkstotis).
Pašlaik OECD valstīs dzīvo vairāk nekā 115 miljoni imigrantu, kas ir ap 10% iedzīvotāju. Katrs desmitais imigrants ir no Ķīnas. Katrs piektais - no Āzijas.
Vislielāko imigrantu pieauguma skaitu gan devusi iekšējā migrācija Eiropas Savienības valstīs, kas krīzes gados bija samazinājusies.
Vācijā pašlaik dzīvo ap 16,3 miljoniem ieceļotāju - 20% no valsts iedzīvotāju skaita. No citām ES valstīm ieceļojušo imigrantu skaits gan pērn, gan 2012. gadā pieauga par aptuveni 130 tūkstošiem.
Imigrantu skaits no valstīm ārpus ES audzis daudz lēnāk - par 37 tūkstošiem 2012. gadā un 21 tūkstoti pērn.
Vācijas valdība pēdējos gados sastopas ar sabiedrības novecošanas problēmu, kas liek vairāk domāt par izmaiņām darba likumos, censties integrēt imigrantus darbaspēka vidū, pievilināt kvalificētus darbiniekus no ārvalstīm, vēsta TheLocal.de. 2013. gada jūlijā Vācijas valdība pieņēma grozījumu darba likumā, kas tagad noteic, ka darba devējiem ir tiesības pieņemt darbiniekus no valstīm, kas nav ES, ja Vācijā konkrētajā pozīcijā ir darbaroku trūkums.
68% Vācijā ieceļojušo iekļaujas aktīvajā darba tirgū, taču trešajai daļai imigrantu ir nopietnas problēmas lasīt un rakstīt vāciski.
Īpašā integrācijas samitā pirmdien Berlīnē Vācijas kanclere Angela Merkele uzsvēra, ka Vācijai vairāk jāpalīdz jauniem cilvēkiem no imigrantu ģimenēm izglītībā un darba prasmju apmācībā, lai viņi nekļūtu par sabiedrības izstumtajiem, bet gan piebiedrotos kvalificētam darbaspēkam. Pašlaik problēma esot arī tā, ka daudzās darbavietās cilvēkus nepieņemot vien to ārzemniecisko uzvārdu dēļ.
A. Merkeles organizētajā integrācijas samitā piedalās pārstāvji no federālo zemju valdībām, lielajiem uzņēmumiem, arodbiedrībām un imigrantu organizācijām, kuri spriež, kā uzlabot imigrantu izglītības un darba prasmju apgūšanas pieejamību.