Pildspalvu sāga aizsākās pirms gada, kad kāds žurnālists vēlējās noskaidrot, kuri deputāti iztērējuši nesamērīgus līdzekļus par pildspalvām. Tehniski neviens likums nebija pārkāpts, jo ikviens Bundestāga deputāts kancelejas un biroja preču iegādei drīkst iztērēt 12 tūkstošus eiro gadā. Taču parlamenta vadība atteicās nosaukt vārdus. Tas reportieri ieintriģēja, un viņš iesniedza prasību tiesā. Tagad Administratīvā tiesa nolēmusi, ka sabiedrībai ir tiesības uzzināt to 115 parlamentāriešu vārdus, kuri izlēmuši ekonomiskās krīzes laikā budžeta līdzekļus iztērēt šādā veidā. Tomēr pirms saraksta publicēšanas būs jāveic birokrātiska procedūra un jālūdz visu 617 parlamentāriešu piekrišana. Šāda procedūra izrietot no likuma par personīgās informācijas aizsardzību, vēsta laikraksts Die Welt. «Ja jāizšķiras starp interesi par informāciju un personas datu aizsardzību, lēmums vienmēr būs par labu datu aizsardzībai,» pavēstīja tiesas prezidente Erna Viktorija Ksaltere.
Prasības iesniedzēji ir sašutuši par šādu likuma traktējumu, kas faktiski ļauj tērēt valsts budžeta līdzekļus, neatskaitoties sabiedrībai. Žurnālists apgalvo, ka parlamentāriešu vidū nostiprinājusies prakse par kancelejas preču līdzekļiem sapirkt dārgu elektrotehniku, lai vēlāk to pārdotu. Viņš pat internetā uzgājis sludinājumus, kuros tiek piedāvātas mazlietotas Montblanc pildspalvas. Pastāv aizdomas, ka šādiem nolūkiem deputāti iegādājušies arī digitālās fotokameras un planšetdatorus Apple iPad. Žurnālists pieprasījis Bundestāga pārvaldei informāciju arī par šādiem pirkumiem, jo uzskata, ka šādi likumdevēji «apgūst» valsts līdzekļus. Kancelejas budžetu nevar izņemt naudā, taču, nopērkot preci un pārdodot, nauda paliek pie deputāta.