Vairumu no TP līdera piedāvātajiem priekšlikumiem valdība jau mēģina iedzīvināt - daļa ir tuvu finiša taisnei, citi ir starta pozīcijā vai koalīcijas domstarpību dēļ ir iestrēguši. Pēc SEB bankas ekonomista Andra Vilka domām, A.Šķēles piedāvājumā trūkst vērā ņemami risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai. A.Šķēles pārstāvis Romāns Meļņiks tam nepiekrīt, Dienai norādot, ka piedāvājumā ēnu ekonomikas mazināšanai ir paredzēts bruto algas slieksnis valsts un pašvaldību iepirkumos. Vēl aplokšņu algu izskaušanā iecerēta sadarbība ar arodbiedrībām un darba devējiem. Arī apņemšanās nepalielināt nodokļu slogu, pēc R.Meļņika sacītā, ir pozitīvs signāls, lai ēnu ekonomika vismaz vairs nepieaugtu. «Ja ir kādas idejas, tad lai iesniedz un skatīsimies,» aicināja R.Meļņiks un noraidīja ekonomistu paustās bažas, ka piedāvājums gatavots saistībā ar vēlēšanu tuvošanos. «Tur nav nekāda populisma.»
Investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa skatījumā, piedāvājumā būtu jārunā arī par resursu ietilpīgo - izglītības, veselības un aizsardzības sektoru - turpmāku reformu, kur nāktos pieņemt sabiedrībā nepopulārus lēmumus. A.Šķēle arī nepiedāvā pārdalīt nodokļu slogu - no ienākumiem uz patēriņu un nekustamo īpašumu, ko noteikti vajadzētu darīt, uzskata Ģ.Rungainis. Nordea bankas galvenais ekonomists Andris Strazds uzskata: ja piedāvātais nodokļu jomā būtu studenta kursa darbs, tad tas, visticamāk, saņemtu apmierinošu novērtējumu. «Kā vadošas partijas piedāvājums tautsaimniecības atveseļošanai tie neizskatās nopietni.»
Uzņēmumu atbalsta sadaļā ir vēlme uzlabot kredītu pieejamību, ES fondu apguvē un arī valsts un pašvaldību iepirkumos dot priekšroku vietējiem uzņēmumiem. «Ja legāli var atrast ceļus, kā palīdzēt vietējiem uzņēmumiem, par šo varētu padomāt,» vērtēja SEB bankas ekonomists. Savukārt priekšlikums par valsts un pašvaldību pārdošanu, pēc A.Vilka domām, ir diskutējams - vai cilvēkiem pēc uzņēmumu nonākšanas privātās rokās par attiecīgo preci vai pakalpojumu nenāksies maksāt vairāk. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) Dienai iepriekš pauda viedokli, ka zem šī priekšlikuma slēpjas zemūdens akmeņi un vēlme dabūt svarīgus īpašumus savās rokās.
«Viss priekšlikumu kopums un to pasniegšanas veids rada sajūtu, ka Latvijas ekonomikā situācija joprojām ir kritiska, tāpēc ir kaut kur jāskrien un kaut kas jāgrābj, jo viss aizies postā,» kritisks ir DnB Nord bankas analītiķis Pēteris Strautiņš, ziņo aģentūra LETA. «Tā tas nav, mēs vairs nedzīvojam ugunsgrēka situācijā. Dati, lai pamatotu it kā pastāvošu ārkārtas situāciju, ir atlasīti ļoti selektīvi.» norāda ekonomists.