A. Sauka stāsta, ka paralēli konsekventai nodokļu politikai un virknei pasākumu uzņēmējdarbības vides veicināšanai varētu rosināt maksāt nodokļus arī ar sodu palielināšanu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan nedomā, ka bargāki sodi būtu risinājums. Finanšu ministrija patlaban pat pārskata sodu politiku un pieļauj, ka sodus varētu mīkstināt.
Saistībā ar nodokļu nemaksāšanu sodus nosaka likums «Par nodokļiem un nodevām» un likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu». VID Nodokļu kontroles pārvaldes vadītāja Ināra Pētersone Dienai saka: sods ir diferencēts -30%, 50%, 100% un 200% no nesamaksātā nodokļa apjoma atkarībā no pārkāpuma rakstura, smaguma un atkārtojamības. Līdztekus šim sodam VID arī aprēķina nokavējuma naudu. «Viņi ir pārsvarā tukši maksātāji. Piemēram, pat ja uzņēmums ir lielais nodokļu maksātājs, kuram ir ražotne un iekārtas, viss ir ieķīlāts kredītiestādē un VID netiek klāt,» paskaidro I. Pētersone.
Turklāt Latvijā likumos nav noteikts - ja komersants kļūst maksātnespējīgs, VID ārpus kārtas varētu iekasēt parādus. Taču vēl lielākas problēmas esot nevis ar lielajiem nodokļu maksātājiem, bet ar vidējiem un mazajiem nodokļu maksātājiem. «Komersants nodibina uzņēmumu, iemaksā pamatkapitāla vērtību - 2000 latu - kredītiestādē, pēc tam naudu uzreiz izņem laukā, līdz ar to nepaliek pat tik lieli aktīvi, cik dibinot pašu uzņēmumu,» paskaidro I. Pētersone. Iespējams, lai sekmīgāk varētu iekasēt soda naudas, būtu jāveido pilnīgi cits mehānisms, kas sniegtu iespēju vismaz vērst piedziņu pret pamatkapitālā ieguldīto vērtību, viņa pieļauj.
Sodīto personu skaits gadu laikā neesot daudz mainījies. «Pagājušajā gadā bija apmēram 6% no visām juridiskajām personām, kuras ar savu kapacitāti izkontrolējām, veicot dažādas pārbaudes,» saka I. Pētersone.
Medijos izskanējuši ierosinājumi, vai nevajadzētu sodīt aplokšņu algu saņēmējus. Pirms dažiem gadiem Labklājības ministrijā bijusi darba grupa, kurā skatīta aplokšņu algu tēma, un šāda ideja nākusi no Valsts darba inspekcijas. «Diskusijā piedalījās arodbiedrības pārstāvji, kuri vērsa uzmanību, ka jāņem vērā arī apstākļi, kāpēc darbinieks piekrīt saņemt algu aploksnē. Tā rezultātā viedokļi dalījās par šo priekšlikumu. Tālāk priekšlikums netika virzīts,» stāsta I. Pētersone.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle par nodokļu nemaksāšanas sekām - sodiem - uzņēmējiem saka: «Domāju, sodi pēc būtības ir samērīgi. Taču, protams, jānodrošina pienācīga uzraudzība.» Ļoti nepieciešams esot arī nodrošināt to, lai uzņēmēji, kas negodprātīgi nodarbina darbiniekus, netiek pie valsts un pašvaldību iepirkumiem.