Skarbāka atlase
Latvijas Radio fonotēka, kuras pirmie fonda ieraksti datēti ar 1945. gadu, pārdzīvojusi gan laikagriežus, gan tehnoloģiju revolūciju. Vai vārda vistiešākajā nozīmē nenākas tautas atmiņu upurēt dienišķajai izdzīvošanai šodien sarukušajā radio rocībā?
«Taupības režīmā pagājušajā gadā Latvijā esam ierakstījuši 134 koncertus, piedāvājam arī tiešraides, tostarp mūsu Operas pirmizrādes. Tas, protams, ir mazāk nekā pirms krīzes,» stāsta LR3 Klasika direktore Gunda Vaivode. Atlase ir skarba, ierobežo līgumu un autortiesību noteikumi. Piemēram, diriģenta Andra Nelsona un Birmingemas simfoniskā orķestra ieraksts internetā drīkstēja atrasties tikai nedēļu, Berlīnes filharmoniķus drīkstēja atskaņot tikai tiešraidē. Savulaik radio darba ikdiena bija tā dēvētie mākslinieku fonda ieraksti studijā vai koncertzālē. Bija valsts TV un Radio simfoniskais, arī Vieglās un estrādes mūzikas orķestris (vēlāk bigbends, ko likvidēja 1995. gadā)un pat lauku kapela. Korim no medija pajumtes nācās atvadīties pērn. Palicis vienīgi bērnu ansamblis Dzeguzīte.
Klavieres vai žurnālists?
«Fonda ieraksti top ļoti maz, jo nacionālajā pasūtījumā tādas pozīcijas nav vispār,» paskaidro producente Māra Šuba. Aktualizējusies arī studijas klavieru problēma, jo vairāk nekā 25 gadus lietotais instruments faktiski esot norakstāms. «To neatmaksājas uzturēt,» M. Šuba norāda uz paradoksu: pēdējos gados Steinway klavieres ir sapirktas daudzās bērnu mūzikas skolās, bet Latvijas Radio nav laba instrumenta, un būtu amorāli piešķirt lielu summu klavierēm, kad jādomā, kā atalgot žurnālistus.
Latvijas Radio koris, kurš pērn svinēja 70 gadu jubileju, ierakstījis vai visu latviešu kormūziku. Kā būs turpmāk, noteiks jaunais sadarbības līgums ar SIA Latvijas koncerti. Pēc ierakstu studijas vadītāja Māra Briežkalna teiktā, fonda ierakstiem šogad atvēlēts tikai 2000 latu, bet par tiem jāskaņo klavieres, jāveic ieraksti, jāpērk licences, jāmaksā autoratlīdzības. Valsts ieguldījums ir neadekvāts un sabiedrības interesēm neatbilstošs, studiju par maksu, kas tagad būtiski samazināta (līdz 1998. g. - Ls 32 stundā, tagad - Ls 20,50 + PVN), izmanto tie, kuri spēj maksāt. Radio vajadzībām pēdējos divos gados mākslinieki ierakstījušies bez atlīdzības. Šosezon - Rīgas saksofonu kvartets, dziedātāja Gunta Davidčuka, saksofonists Artis Sīmanis, ērģelniece Kristīne Adamaite un pianists Jānis Maļeckis.
Par velti. Vai norma?
Ietekmē pat šofera atlaišana, īpaši, ja jābrauc ārpus Rīgas un ir tiešraide, kam vajag pārvietojamo studiju. Agrāk varēja vienlaikus ierakstīt trīs pasākumus, jo radio bija stacionārās studijas LU aulā, Vāgnera zālē un Lielajā ģildē. Radio kora jubilejas koncerta ierakstīšana gandrīz atcelta, jo tā piesnidzis, ka nevar piebraukt. Par laimi, ielu notīrīja.
Apstājusies arhīva fondu digitalizācija. «Četros gados (2004-2008) pārrakstījām magnetofona lenšu ierakstus virtuālos skaņu failos,» stāsta fonotēkas vadītāja Guna Žūriņa. «Paspējām apmēram pusi vairāk nekā no 86 800 lenšu jeb 40 000 stundu skanējuma. Tagad vienīgā cerība uz Eiropas projektu finansējumu.» Radioteātra vadītāja Māra Eglīte stāsta: «Par sponsoru līdzekļiem gadā varam izveidot tikai trīs iestudējumus. Aktieri ir atsaucīgi un pat ierunā bez atlīdzības, piemēram, Katrīne Pasternaka, Artis Robežnieks, Rūdolfs Plēpis. Ritmaņu ģimene ASV uzdāvināja dziesmuspēli Vēstules no Losas. Pēdējā laikā esam ierakstījuši arī vairākas teātra izrādes. Diemžēl «augstākie ešeloni» nav ieinteresēti Radioteātra attīstībā - uzskata producente un ilggadējā redaktore Alda Briede. «Naudas vispār nav jau piecus gadus. Desmit gadu nenotika sistemātiska teātra izrāžu iemūžināšana, to tikai tagad atsākam. Radioteātris kādreiz bija būtiska aktieru kalve runas tehnikā. Tas ir unikāls, jo saglabā teātra balsis. Ir vesela plejāde aktieru, kuri vēl nav ierakstīti.»