Daugavpiliešus šokējusi aukstasinīgā slepkavība pašā pilsētas centrā, gaišā dienas laikā, taču tas, ka tieši G. Ņemcovs kritis par upuri noziegumam, daudzus nepārsteidz, kaut arī par mirušā personību ētisku apsvērumu dēļ izteikties nevēlas. Daugavpils centrā, Lāčplēša ielā, arkā pie Zobārstniecības poliklīnikas, kur 16. aprīlī ap 17.00 ar diviem šāvieniem galvā nošauts 1948. gadā dzimušais Daugavpils domes deputāts, vicemērs un uzņēmējs G. Ņemcovs, nolikti ziedi un svecītes. Sakarā ar nepieciešamību turpināt tiesu medicīnas ekspertīzi, politiķa bēru diena, kas Daugavpilī izsludināta par sēru dienu, pārcelta uz 21. aprīli.
Draudi saistīti ar politiku
Policija izskata divas slepkavības pamatversijas, kas saistītas ar G.Ņemcova profesionālo darbību un biznesu, kā arī personiskiem motīviem, Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis pieļauj arī politiskus nozieguma motīvus. Kaut arī pašvaldības koalīcijas deputāti izplatītajā paziņojumā apgalvo, ka koalīcija ir stabila un nekādi politiski satricinājumi pilsētai nedraud, G.Ņemcova deputāta mandātu, iespējams, saņems Pēteris Dzalbe, kas savulaik ticis izslēgts no partijas Latgales tauta un tiek uzskatīts par R. Eigima atbalstītāju.
«Tas ir tikai pieņēmums, taču, cik zinu, visi draudi, kas pēdējā laikā ir bijuši Ņemcovam, bija saistīti ar viņa politisko darbību. Pats Grigorijs man stāstīja par cilvēku, kas izteicis viņam draudus,» Dienai saka J. Lāčplēsis. Pagājušā gada 10. septembrī pie Daugavpils domes sarīkotajā piketā, kas bija organizēts, lai aizstāvētu toreizējo domes vadītāju Rihardu Eigimu, tieši G. Ņemcovs izpelnījās vislielāko kritiku, jo viņš, pēc piketa dalībnieku domām, bijis tas, kurš pirmajā balsojumā par neuzticības izteikšanu R. Eigimam esot atbalstījis opozīciju. Toreiz no pūļa tika iznesta stilizēta G. Ņemcova lelle un piesieta pie kauna staba, kam blakus stāvēja ešafots ar bendes cirvi.
«Ņemcovs pārāk bieži mainīja savus politiskos uzskatus, tad pie Eigima, tad pie Lāčplēša un Strodes. Viņam bija tā saucamā zelta balss, varbūt viņš par to gribēja pārāk daudz. Tādus cilvēkus sabiedrībā ne pārāk ciena,» Dienai atzina sociāldemokrātiskās partijas Saskaņas centrs Daugavpils nodaļas valdes priekšsēdētājs Staņislavs Jankelāns.
Avīze ar vislielāko tirāžu
Grigorija Ņemcova izdotā avīze Million tirāžas ziņā allaž turējās pirmajās pozīcijās, kaut gan tas, kā atzina daudzi viņa kolēģi izdevēji, nereti tika panākts ar ne tik godīgiem līdzekļiem, piedāvājot parakstītājiem avīzi par dempinga cenu. Pirms tam G. Ņemcovs vadījis Daugavpils celtniecības tresta avīzi Stroiteļ, pēc tresta izjukšanas 90. gados par toreizējās Daugavpils lielo rūpnīcu direktoru padomes piešķirtajiem līdzekļiem tika izveidota avīze Latgales reklāma, ko vēlāk pārdēvēja par Million. Avīzei sākumā bija komercizdevuma raksturs, bet arī vēlāk tā salīdzinājumā ar dažām citām krieviski izdotajām Daugavpils avīzēm pieturējās pie politiski neitrālākām pozīcijām, tās auditorija pārsvarā bija lauku un piepilsētas dažādu tautību iedzīvotāji, tieši viņi, pēc J. Lāčplēša teiktā, pēdējās pašvaldību vēlēšanās arī visvairāk balsojuši par G. Ņemcova partiju Latgales tauta. Pret saviem darbiniekiem izdevējs neesot bijis devīgs, algas maksājis skopi. Viņa kādreizējais darbinieks, tagad laikraksta Dinaburg Vesti ārštata autors Pāvels Koršenkovs stāsta, ka pēc četriem avīzē Million nostrādātiem gadiem viņš aizgājis projām, pēc tam bezdarbnieku pabalstā saņēmis tikai Ls 7,25 mēnesī, un viņš tāds neesot bijis vienīgais.
Sapnis - politika
«Ņemcovs, pats kopš bērnības būdams cilvēks ar invaliditāti, saprata un atbalstīja daudzas trūcīgās ģimenes, lai tās varētu parakstīties uz avīzi, par to viņam daudzi saka paldies,» atceras kādreizējais Daugavpils valdes priekšsēdētājs, tagad Sociālā taisnīguma partijas vadītājs Valdis Lauskis. Viņš domā, ka G. Ņemcovs arī turpmāk varēja būt veiksmīgs izdevējs, kuru pazudinājusi vēlēšanās iet politikā, ko mēģinājis vairākas reizes, taču ticis no lielajām partijām pabīdīts malā. «Tad viņš nolēma izveidot savu partiju, izmantoja vienīgo ieroci, kas viņam bija, savu laikrakstu, lai tādā veidā iegūtu vēlētāju balsis, taču pārrēķinājās, cieta zaudējumus, iekļuva finansiālās problēmās. Šis slogs izrādījās par smagu, lai glābtu biznesu, viņš sāka mainīt politiskos viedokļus, kas, iespējams, galu galā viņu arī pazudināja.»