Naudas apjoms, kuru vēlamies ieplūdināt Eiropas Savienības (ES) reālajā ekonomikā, ir 315 miljardi eiro. ES budžets nodrošinās 16 miljardu eiro garantijas aizdevumiem. Savukārt Eiropas Investīciju banka (EIB) Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) piešķirs piecus miljardus eiro, līdz ar to kopējais garantijas apjoms būs 21 miljards eiro. Tādējādi pavisam Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) starta kapitāls būs 63 miljardi eiro. Tas ļaus mobilizēt 250 miljardus eiro no privātā sektora.
Ko šajā gadījumā nozīmē «mobilizēt no privātā sektora»?
Pēc EIB pieredzes varu teikt, ka parasti privātā sektora īstenotajos projektos uz katru EIB aizdoto eiro ir pieci eiro privātā finansējuma. Mūsu aprēķinos šis multiplicējošais efekts pat ir mazāks. Tāpēc domāju, ka to sasniegt ir pilnīgi reāli. Publiskā nauda tiks ieguldīta, lai uz investīcijām iedrošinātu privāto sektoru. Jāteic, ka Junkera investīciju plāna ietvaros izveidotais ESIF koncentrēsies uz augstāka riska projektiem, nekā parasti tas ir EIB finansētajos projektos.
Kā būs ar publiskajiem projektiem, piemēram, enerģētikas infrastruktūrā?
Jāuzsver, ka ESIF garantijas pienāksies tikai tiem projektiem, kur ir privātā sektora līdzdalība. Tikai valsts vai pašvaldību projekti ESIF ietvaros finansēti netiks. Tas tiek darīts tādēļ, lai, kā jau minēju, piesaistītu arī investīcijas no uzņēmumiem.
Investīciju plāna princips ir projektu savstarpēja konkurence - atbalstīti tiek labākie. Tas nozīmē, ka konkurētspējīgākās valstis būs lielākās ieguvējas. It kā ļoti pareizs princips, bet vai tas nepalielinās nevienlīdzību dalībvalstu starpā?
Tas, ka ESIF koncentrējas uz augstāka riska projektiem, nozīmē, ka arī EIB vairāk ieguldīs tajās valstīs, kuras nav tik stabilas, kā, piemēram, Vācija. Piemēram, Kipra ir augsta riska valsts, EIB līdz šim tai pārāk daudz neaizdeva, taču, tā kā ESIF koncentrējas uz augsta riska projektiem, tad arī Kiprā no EIB ieplūdīs vairāk naudas. Latvijai savukārt būs laba iespēja piesaistīt riska kapitāla naudu.
Viena no investīciju plāna prioritātēm ir mazo un vidējo uzņēmumu, īpaši inovatīvu, atbalsts. Kādi projekti var cerēt uz atbalstu?
Piemēram, projekti, kas saistīti ar pētniecību un attīstību, tāpat atbalstu varēs saņemt start up uzņēmumi. Ir plānots, ka ar ESIF atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejamais finansējums dubultosies salīdzinājumā ar pašreizējo. Īpaši tas attiecas uz riska kapitāla fondu finansējumu.
ESIF atšķirībā no ES struktūrfondu finansējuma naudu projektiem aizdos. Kādas būs procentu likmes, kas notiks, ja kāds riskants projekts izgāzīsies? Kas tādā gadījumā atmaksās naudu?
Zaudējumi tiks segti no garantiju fonda, kas tiek finansēts no ES budžeta un EIB. Mēs rēķināmies, ka zaudējumi būs, jo atbalsts, kā jau teicu, tiks sniegts arī riskantiem projektiem.
Kā jūs vērtējat, kāds būs zaudējumu īpatsvars?
To ir grūti pateikt, bet mēs esam pārliecināti, ka ieguvumu būs vairāk nekā zaudējumu.
Kādi būs kredītprocenti?
Dažādiem projektiem tie būs atšķirīgi.
Junkera plānā ietvertā prioritāte par inovāciju veicināšanu ir īpaši aktuāla Latvijai, kas ir teju pēdējā vietā ES visos inovāciju reitingos. Kā tiks atbalstītas inovācijas?
Caur uzņēmumu pētniecības un attīstības projektu finansēšanu. Ceru, ka tādu būs pietiekami daudz. Latvijai arī ir daudz jādara, lai uzlabotu izglītības kvalitāti, jo inovācijas ir ne tikai naudas, bet arī cilvēkresursu jautājums.
Viena no visas ES vājajām vietām salīdzinājumā ar ASV ir nepietiekama sadarbība starp biznesu un zinātni. Kā to mainīt?
Līdz šim tradicionāli tas tā ir bijis, taču lietas sāk mainīties. Daudzas universitātes kļūst par inovāciju centriem, kuros darbojas start up uzņēmumi. Tā ir arī ASV prakse. Latvijai vajadzētu vairāk mudināt savus uzņēmumus sadarboties ar universitātēm. Jūs varat pārņemt citu valsti labo pieredzi. Piemēram, Alto universitāte ir radījusi projektu Start up sauna, kur pulcējas studenti ar uzņēmējdarbības idejām, un tur viņi var satikties ar potenciāliem riska kapitāla devējiem.
Runājot par investīcijām, Latvijā ir debates, vai vairāk jāiegulda izglītībā un zinātnē vai infrastruktūrā, par kuras nepieciešamību daudz runā uzņēmēji. Kā atrast pareizo balansu?
Protams, ir vajadzīgi abi. Ja runājam par infrastruktūras projektiem, īpaši nozīmīgi tie ir enerģētikas jomā. Taču es vēlos uzsvērt Latvijas nepieciešamību reformēt izglītības un pētniecības sistēmu, jo tas ir būtisks priekšnoteikums, lai paaugstinātu produktivitāti un vairotu ekonomikas pievienoto vērtību, kā rezultātā rodas vairāk un labāk apmaksātas darba vietas.
Saistībā ar investīciju atdevi Latvijā viens no strīdīgajiem jautājumiem ir par pilsētām un laukiem. Proti, ir ekonomisti, kuri aizstāv lielāku urbanizācijas nepieciešamību, apgalvojot, ka jāinvestē tur, kur ir lielāka atdeve - pilsētās. Savukārt liela daļa sabiedrības iestājas par dzīvi laukos, vēloties, lai tur tiktu nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra.
Šāda diskusija notiek visās ES dalībvalstīs, un urbanizācija ir globāla tendence. Cilvēki vairumā pārceļas no laukiem uz pilsētām un piepilsētām. Protams, skolām un slimnīcām jābūt pieejamām arī laukos, taču no urbanizācijas izvairīties nav iespējams, tā vienkārši notiek. Pret to nav jācīnās. Lai atbalstītu cilvēku izvēli dzīvot pilsētās, valstij jādomā par pieejamiem mājokļiem pilsētās un to tuvumā.
Vai samērā augstajam bezdarba līmenim ES, īpaši jauniešu vidū, galvenais iemesls ir darba vietu trūkums vai tas saistīts ar darba tirgum neadekvātām prasmēm?
Patiesi ir abi iemesli. Situācija ES dalībvalstīs ir atšķirīga. Mums trūkst ekonomiskās izaugsmes, un vairākās valstīs tas ir tieši kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ. Arī Latvijā jums trūkst kvalificēta darbaspēka. Tieši tādēļ jādomā par profesionālās izglītības kvalitāti.
Šajā kontekstā - vai ES ir nepieciešamā tā dēvētā gudrā imigrācija?
Mums ir nepieciešams darbaspēks, Eiropa noveco. Jo mazāk nodokļu maksātāju, jo mazāk ienākumu. Lai šo pretrunu atrisinātu, mums ir nepieciešami gan ieguldījumi vietējos cilvēkresursos, gan imigrācija.