Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) sēdē paskaidroja, ka pāreja uz radio programmu apraidi vienā valodā uz gadu bija jāatliek, jo SIA Krievijas Hitu radio ir vērsies Satversmes tiesā ar prasību izvērtēt, vai norma par valodas lietojuma maiņu radio programmās atbilst Satversmei. Saeimas deputāti vēlas sagaidīt Satversmes tiesas lēmumu.
Lai pasargātu Latvijas auditoriju no Krievijas propagandas un stiprinātu latviešu valodas statusu, ņemot vērā tā brīža ģeopolitisko situāciju, Saeima pirms nepilniem diviem gadiem pēc bijušā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Valda Zatlera (RP) iniciatīvas veica grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie paredzēja, ka licenzētām radiostacijām, kurām atļauts raidīt 50% latviešu valodā, bet 50% krievu valodā, pēc noteiktā pārejas perioda no 2016. gada jāraida tikai vienā valodā. Armands Krauze (ZZS) uz 3. lasījumu iesniedza priekšlikumu, kas paplašinātu to radiostaciju loku, ko šie noteikumi neskartu. Viņa ierosinājums paredzēja mainīt likumā noteikto proporciju, un prasība nodrošināt apraidi vienā valodā attiektos uz tām radio programmām, kurās latviešu valoda aizņem ne mazāk kā 51% raidlaika.
Valsts prezidents R. Vējonis atdeva Saeimai likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai, uzskatot, ka Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskos jautājumus nedrīkst izlemt steigā. Prezidents norādīja, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā ir jāsamazina ārvalstu informatīvās telpas ietekme uz Latviju, nosakot skaidru valsts valodas politiku attiecībā uz valsts valodas un svešvalodu lietojumu elektroniskajos medijos. R. Vējonis aicināja strīdīgo normu izslēgt vai arī virzīt izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu. Prezidenta padomniece Kristīne Jaunzeme žurnālistiem ceturtdien atzina, ka spēkā stāšanās termiņa atlikšana dos iespēju politiķiem rīkot diskusijas un sagatavot kvalitatīvu regulējumu, kas būs pieņemams plašākai sabiedrībai. Viņa cer, ka deputāti doto vārdu turēs.