Situācijas nopietnību nule aktualizējusi arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS). Tur brīvdienās ievietots kāds aptuveni 40 gadu vecs vīrietis, kurš mediķu aprūpē šogad nonācis jau 85 reizes un slimnīcai kopumā palicis parādā teju 1500 eiro. Klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs norādījis, ka šis ir viens no daudzajiem pacientiem, kuri regulāri slimnīcā nonāk bez medicīniskām indikācijām. «Tie ir vidēji 10 līdz 15 cilvēki katru diennakti un ap 500 cilvēkiem mēnesī, kuriem patiesībā būtu nepieciešami atskurbtuves pakalpojumi. Šis cilvēku kontingents tērē gan slimnīcas finanses, gan cilvēkresursus, jo medicīnas personāls ir spiests tiem veltīt savu laiku, kamēr rindā gaida patiešām slimi cilvēki,» A. Višņakova teiktais citēts slimnīcas izplatītajā paziņojumā.
Atskurbtuves pakalpojumu izmaksas pašvaldībās ir ļoti atšķirīgas, piemēram, Rēzeknē vienas personas atskurbšana izmaksā 24, Liepājā 31, Jelgavā 75, bet Jūrmalā ievērojami dārgāk - 92 eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais ziņojums gan ir ar «bārdu» - tajā minētie skaitļi attiecas uz 2012. gadu, arī pārējais dokumenta teksts liecina, ka tas bijis sagatavots jau pirms pāris gadiem un tagad vien atsvaidzināts.
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) pilsētas atskurbtuves augstās izmaksas skaidro ar to, ka tās atbilst Eiropas normām - ir atbilstošs personāls un apsildāmas grīdas. «Pašvaldības līdz šim šo jautājumu ir risinājušas, kā varējušas, jo no klientiem šo naudu atgūt nevar. 15 eiro ir vairāk nekā nekas, taču īpaši daudz no valsts mēs negaidām,» teica G. Truksnis. Lūgts komentēt, kāpēc, piemēram, Liepājā šis pakalpojums ir trīsreiz lētāks, Jūrmalas mērs atzina, ka nav informēts par apstākļiem Liepājas atskurbtuvē. «Mums sezonas laikā atskurbtuvē nonāk gan vietējie iedzīvotāji, gan atbraucēji, un līmenim jābūt tādam, lai nebūtu pārmetumu,» piebilst G. Truksnis.
Rīgā šobrīd atskurbtuves nav, bet problēmu daļēji risina līgums ar Sarkano Krustu par nakts patversmes izmantošanu arī iereibušām personām, stāsta Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors. Šis pakalpojums ir zema komforta, bez veselības aprūpes personāla un tikai naktīs, īpaši gada aukstajā laikā, taču izgulēt reibumu pilnībā tur nevar. Pašvaldībai šāds pakalpojums izmaksā gandrīz 5 eiro par vienu cilvēku. «Atskurbtuves pakalpojuma nepieciešamība Rīgā ir, bet valsts jau ilgstoši nespēj noskaidrot, kā kompetence tā ir, kaut arī likums nosaka policijai pienākumu iereibušas personas nogādāt speciāli iekārtotā telpā. Pašvaldības policijai tas nav jādara. Policija patlaban nepilngadīgos alkohola reibumā ved uz krīzes centriem, kas nav pareizi, jo tie nav alkohola reibuma izgulēšanas vieta,» uzskata M. Moors. Viņš VARAM iniciatīvu sauc par apsveicamu, bet uzskata, ka reālās pakalpojuma izmaksas varēs aplēst tikai pēc tam, kad MK izdos noteikumus ar attiecīgām prasībām.