EES tās sākotnējā veidolā - ar 170 miljoniem iedzīvotāju un aptuveni 2,6 triljonus ASV dolāru (1,81 triljons eiro) lielu iekšzemes kopproduktu (IKP) (nepilniem 4% no visas pasaules IKP) - noteikti nav konkurente Eiropas Savienībai, kuras IKP ir 16,6 triljoni ASV dolāru jeb 23% no visas pasaules IKP, tomēr EES potenciālu nedrīkst novērtēt par zemu vispirms jau iespaidīgo energoresursu un derīgo izrakteņu krājumu dēļ.
Tiek lēsts, ka tirdzniecības barjeru atcelšana EES iekšienē novedīs pie starpvalstu tirdzniecības pieauguma par 15-20% jau pirmajā darbības gadā, kā arī norādīts - reālas dividendes par EES izveidi Krievija sāks saņemt ne agrāk kā pēc 10-15 gadiem (pēc analoģijas ar ES izveides iniciatorēm Vāciju un Franciju). Nedrīkst arī aizmirst, ka jaunā alianse nopietni cer uz vairāku PSRS nekad neietilpušu valstu - tajā skaitā Indijas, Turcijas un Vjetnamas - aizvien lielāku interesi par EES. Savukārt Ķīnai bez sadarbības ar EES nebūs iespējams veidot iecerētos sauszemes transporta koridorus «līdz Eiropas dienvidiem».
Atsevišķi eksperti - un ne tikai Krievijā - zīmē vīzijas, pēc kurām Maskava, pateicoties savām labajām attiecībām ar valstīm, kurām pēc 15-25 gadiem tiek prognozēta globālās ekonomikas līderu loma, - Ķīnu un Indiju -, kļūst par visu triju lielvalstu apvienotāju. Lai arī tās šķiet tikai vīzijas, nedrīkst aizmirst, ka par reālu ekonomisko spēku jau pārtapusi tāda valstu apvienība kā BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika), tā kā gadījumā, ja EES pārdzīvos pastāvēšanas pirmo desmitgadi, ir iespēja, ka tai var būt svarīga loma uz pasaules ekonomisko notikumu skatuves.