Taču izrādījies, ka arī ministrijā strādā daudz spēcīgu profesionāļu ar labu izglītību. Šādi cilvēki Māri iedvesmo. Viņš teic, ka strādāt valsts pārvaldē atnāk arī daudz spējīgu jauniešu, tomēr ir problēma viņus te noturēt ilgāk par dažiem gadiem. «Iegūt sākotnējo pieredzi ir ļoti vērtīgi, bet, kad jau esi apbružājies, var viegli pārlēkt uz privāto sektoru, kurā gaida konkurētspējīgs atalgojums. Ja izdotos tieši tajā brīdī jauniešiem iedot kādu motivāciju palikt…»
Mārim pašam darbs valsts pārvaldē tagad ir viena no karjeras prioritātēm, pat pēc pēdējā pusotra gada, ko viņš par iegūtajām Fulbraita un Baltic-American Freedom Foundation (BAFF) stipendijām pavadījis Fordemas Universitātē Ņujorkā. Viņu saista ierēdniecība savienojumā ar starptautisko vidi ES institūcijās vai citās starptautiskajās organizācijās pasaulē. Māris atzīstas, ka gribētu kādreiz izaugt arī līdz ekonomikas ministra amatam. Tiesa, saistīties ar kādu politisku partiju, ko šis amats paģēr, Māris vēl nevēlas.
Kā atšķirties no masas
Bakalaura grādu Māris ieguvis LU vadībniekos starptautiskā biznesa novirzienā. Viņš stāsta, ka studijas bija vērtīgas, tomēr programmas popularitāte gājusi rokrokā ar zināmu konveijeru. «Prasības tiek mazliet pavilktas uz leju, lai izlaistu cauri lielo studentu masu. Dažbrīd tad pietrūkst motivācijas censties, jo izpildīt obligāto ir viegli, pietrūkst izaicinājuma. Tā latiņa, man liekas, ir palaista mazliet par zemu.» Māris uzskata: ja CV ierakstīts, ka esi beidzis vadībniekus, tas vēl neko par tevi nepasaka - tu vari būt spējīgs un centīgs, bet tikpat labi - studijām vienkārši «izbraucis cauri». «Man gribējās kaut kā sevi diferencēt no pārējās masas,» Māris skaidro, kāpēc sev izvirzīja mērķi LU pabeigt ar izcilību, ko arī paveica. «Bija pārliecība, ka izcilība būs papildu bonuss darba devēju acīs.»
Studējot LU, Māris vienu semestri pavadīja Erasmus studijās Francijā, vienu - Māršala Universitātē ASV. «Kad esi viens prom, tu atklāj kaut ko jaunu arī sevī, uzzini, kas patīk, kas ne, kas tev ir grūti.» Francijā Māris izjutis lielas ilgas pēc mājām, jo apkārt nebija neviena latvieša, taču izbaudījis arī to, kāds spēks ir pedagoga talantam. «Cilvēkresursu vadības pasniedzējs godīgi atzina, ka iet cauri Francijas likumdošanai darba jomā ir ļoti garlaicīgi, bet viņš maksimāli centīsies kursu padarīt interesantu. Tā arī bija, es līdz šodienai atceros, ko man tajā mācīja. Pasniedzējs visu var izmainīt ar savu attieksmi, pieeju! Arī ASV pasniedzēji tevi iesaista diskusijā, grib dzirdēt tavu viedokli, tas ļoti motivē,» Māris atzīst.
Bankā pietrūka izaugsmes
Strādāt Māris sāka jau paralēli studijām LU. «Man, protams, likās, ka es jau visu zinu, atnākšu uz darbu un citus varēšu pamācīt. Bet tā bija vērtīga pirmā skola, ka tā nebūt nav. Darba pieredze ir neatsverama,» viņš saka par savu nokļūšanu Nordea bankā. Viņš sāka kā praktikants, bet vēlāk palika pusslodzes darbā Kontaktu centrā klientu apkalpošanā. Pieredze gan ar laipniem, gan problemātiskiem klientiem Mārim palīdzēja izkopt komunikācijas iemaņas, kas dzīvē ļoti noderot. Īpaši viņš to jutis ASV, kur karjeras veidošana balstās tieši uz prasmi veidot kontaktu tīklu. «Man ir viens iedvesmojošs stāsts. Man ASV bija poļu kursabiedrs, kurš ļoti gribēja tikt darbā Pasaules Bankā (PB). Vispirms viņš sūtīja ziņu visiem saviem LinkedIn kontaktiem - vai kāds pazīst kādu no PB? Neviens. Tad viņš noskaidroja, ka noskatītais PB departaments dodas uz semināru Londonā, un lūdza, lai tā rīkotāji Financial Times turp uzaicina arī viņu. Atkal nekā. Tad viņš LinkedIn aizrakstīja šī PB departamenta vadītājai - pirmajā reizē viņa neatsaucās, bet otrajā kontakts tika nodibināts. Man tas liekas ļoti pozitīvi, ka ir cilvēki, kas tik daudz gatavi izdarīt savu mērķu labā. Tad tev liekas - jā, Māri, varbūt arī tev jābūt neatlaidīgākam,» Māris smaida.
Pēc ārzemju studijām veltītās pauzes viņš Nordea bankā atgriezās atkal kā praktikants. Latvijas darba devēji tad tikko sāka attapties no krīzes, tāpēc piemērota darba iespēju tobrīd nebija daudz. «Otrs - darbā ar naudu tava darbošanās ir ļoti limitēta, nevari improvizēt. Lai tev uzticētu lielāku atbildību, jāizaug līdz augšai, bet izaugsmi gribējās jau uzreiz,» Māris stāsta. Viņš pieteicās vakancei Ekonomikas ministrijā (EM). «Likās, ka būs interesanti paskatīties, kā valsts pārvaldē viss notiek, bet ļoti augstās domās par to nebiju. Taču, sākot strādāt, viedoklis mainījās. Tas arī ir tas, kāpēc es te esmu joprojām. Departamentā bija ļoti laba mikrovide, apkārt bija cilvēki, no kuriem var daudz mācīties.»
Pusotra gada ASV
Privātā sektora nodaļa ES fondu ieviešanas departamentā, kurā Māris strādā, atbild par visa veida atbalstu uzņēmējiem. «Izstrādājam MK noteikumus, kas noteic, kā ES atbalsta programmas tiks ieviestas dzīvē, kas un kā varēs šai naudai pieteikties. Nosedzam visu spektru - no potenciālajiem uzņēmējiem līdz pat lieliem uzņēmumiem, kas vēlas paplašināt darbību, ieviest inovācijas, audzēt konkurētspēju,» Māris stāsta.
Viņš arī ļoti novērtē, ka darbavieta viņu pacietīgi gaidīja mājās no pusotra gada studijām Ņujorkā. Iepriekš viņš jau bija sācis studēt Rīgas Biznesa skolā, bet gribējies vēl pamācīties ārpus Latvijas, turklāt tā, lai mācībām varētu veltīt visu laiku un enerģiju. Par iegūto Fulbraita stipendiju, ko vēlāk papildināja arī BAFF stipendija, Māris Fordemas Universitātē apguva maģistra programmu Starptautiskā politiskā ekonomika un attīstība. Tā bijusi vēl viena dzīves skola, jo mācības bija ļoti nopietnas. Augstskola studentiem gan organizēja tikšanās ar dažādu jomu pasaules līderiem, gan deva iespēju kursu par izaugsmes tirgiem apgūt Dienvidāfrikā. Ieguvums bija arī pati dzīve Ņujorkā ar leģendāro Volstrītu, raibu raibo sabiedrību, pārbagāto kultūras pasākumu klāstu. Mārim arī sanāca pastrādāt praksē Latvijas misijā ANO. «Laiks pagāja ļoti ātri, pēc mājām pat nepaspēju sailgoties.» No ASV Māris pārvedis gan pieradumu apmeklēt trenažieru zāli (tas nu nostājies līdzās citiem hobijiem - basketbolam, teātrim, grāmatām), gan darbā noderīgas prasmes, piemēram, attīstītu kritisko domāšanu.