LIC speciālisti otrdien Āgenskalna sākumskolā veica skolēnu aptauju, lai noskaidrotu, kādus pārtikas produktus bērni ēduši pēdējās dienās un kas varētu būt skolas audzēkņu saslimšanas iemesls. Šajā mācību iestādē pēdējās dienās masveidā saslimuši audzēkņi, un minētā iemesla dēļ pirmdien skolā nebija ieradušies 170 skolēnu, bet otrdien vēl vairāk. Tiek pieļauts, ka viņi inficējušies ar Norvolkas vīrusu, kuru mēdz dēvēt arī par «ziemas vemšanu slimību». Saslimušajiem vērojama slikta dūša, caureja un citi simptomi.
«Mēs esam skolas mājaslapā izlikuši sludinājumu, ka tiek atceltas visas ārpusstundu nodarbības, visas Ziemassvētku svinības, visi masu pasākumi. Esam lūguši, lai vecāki ir saprātīgi un bērnus ar slimības pazīmēm - paaugstinātu temperatūru, caureju, vemšanu uz skolu neved,» stāsta Āgenskalna sākumskolas direktore Ināra Kaķīte. «Saslimuši ir mazo klašu bērni, tāpēc pastāv jautājums, cik viegli viņiem būs atcerēties, ko viņi ēda trīs dienas pirms saslimšanas skolā, kas ko ēda un kas ko neēda,» norādīja LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
Norvolkas vīruss tiek izplatīts ar netīrām rokām, inficētu ūdeni un pārtikas produktiem, izdaloties bacilim no zarnu trakta vai tam izplatoties gaisa pilienu veidā, skaidroja LIC direktore Baiba Rozentāle. «Cilvēki, kuriem ir vieglas katarālās parādības - klepus, neliela kasīšanās kaklā, tad, kad viņš klepo un šķauda, var uzšķaudīt sīkās daļiņas uz apkārtējās vides priekšmetiem, uz mēbelēm un līdz ar to bērniem notiek inficēšanās caur sadzīves priekšmetiem. [..] Lielākoties jau tas parasti notiek ēdināšanas telpā, bet, lai to varētu pierādīt, tiek veikta epidemioloģiskā izmeklēšana,» sacīja B. Rozentāle.
LIC direktore norādīja, ka raksturīgākie vīrusa simptomi ir nelaba dūša, vemšana, šķidra un ūdeņaina vēdera izeja. Saslimšanas smaguma pakāpe atkarīga no tā, cik liela ir bijusi inficējošā deva - ja vīrusa koncentrācija ir neliela un tas nav paspējis savairoties, saslimšana var attīstīties vieglā klīniskā formā, kas izpaužas pasliktinātā pašsajūtā, nedaudz šķebinošā sajūtā un nelabā dūšā. «Pats galvenais ir atjaunot ūdens sāļu līdzsvaru organismā, jo ar caureju un vemšanu mēs zaudējam gan šķidrumu, gan arī sāļus,» skaidroja B. Rozentāle.
Ja slimība norit viegli, tā, visticamāk, pāries divās trīs dienās, taču, ja noticis šķidruma zudums, izārstēties iespējams trīs četrās dienās.