Lieta ierosināta pēc Riharda Pētersona, Janas Simanovskas, Ulda Kronblūma un Kārļa Vilciņa konstitucionālās sūdzības. Viņi tika izvirzīti kā vēlētāju apvienības Jūrmalnieki deputātu kandidāti ievēlēšanai Jūrmalas pilsētas pašvaldības domē 2013. gada vēlēšanās, bet Jūrmalas vēlēšanu komisija atteicās pieņemt šīs vēlētāju apvienības kandidātu sarakstu, pamatojoties uz Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu. Tiesa vērtēja kandidēšanas ierobežojumu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kurā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, kā arī 101. panta pirmajam teikumam, kas skan: «Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.»
Tomēr no ST sprieduma izriet, ka viens no likuma mērķiem ir nostiprināt partiju sistēmu, bet mazajām pašvaldībām dots izņēmums, apzinoties, ka tajās var nepietikt partiju pārstāvju. Turklāt Latvijā ir daudzas reģionālās partijas, tādas ir arī Jūrmalā. Divi no prasības iesniedzējiem - U. Kronblūms un R. Pētersons - ir piedalījušies pašvaldību vēlēšanās no partiju sarakstiem. Tiesa arī konstatēja, ka Jūrmalā kopš 2001. gada vēlēšanās piedalās liels partiju skaits, 2013. gadā - 16 saraksti.
U. Kronblūms, kas ir arī Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs, pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem neslēpa sarūgtinājumu. Ja vēlētāju apvienības saraksts Jūrmalā būtu atļauts, tas būtu izveidots ļoti labs, taču tajā bijis paredzēts iekļaut cilvēkus, kas kategoriski nevēlas ne tikai stāties partijās, bet arī atrasties partiju sarakstos, paliekot bezpartejiski, skaidroja aktīvists. Viņam tiesas sēžu laikā radies priekšstats, ka pašai ST tas nav bijis viegls lēmums.