N. Maduro vadībā Venecuēlu nav izdevies pietuvināt ekslīdera Ugo Čavesa plāniem par sociālistiskās paradīzes izveidošanu. Naftas cenu krišanās sagrāvusi Venecuēlas spēju laikus atmaksāt kredītus. Prezidenta popularitāte nokritusies līdz 22% kopš plašajiem protestiem pērn pret noziedzību, pasaulē straujāk augošo inflāciju (63% gadā), plaša patēriņa preču trūkumu.
Venecuēlas naftas «groza» cena 30. decembrī nokrita līdz 46,97 ASV dolāriem, kas ir par 49% mazāk nekā 27. jūnija cena 100,64 ASV dolāri. Katra naftas cenu krišanās par vienu dolāru samazina Venecuēlas ieņēmumus par 700 miljoniem dolāru gadā.
N. Maduro paziņojis, ka Venecuēla cieš, jo ASV prezidents Baraks Obama ir sācis globālo ekonomisko karu, lai sagrautu OPEC.
Īpašas cerības N. Maduro liekot uz sarunām ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, lai panāktu Ķīnas ieinteresētību investēt. Ķīna piekritusi 42 miljardu dolāru aizdevumam, no kura Venecuēla jau saņēmusi 24 miljardus.