Atrastajā arhīvā esot vēstules, kuras rakstītas līdz 1944.gadam, kad rakstniece emigrējusi no Latvijas. Vēstuļu autoru vidū atrodami tādi latviešu literatūras klasiķi kā Jānis Jaunsudrabiņš, Veronika Strēlerte, Mirdza Bendrupe un citi. Arhīvā bijušas arī vēstules, kas rakstītas svešvalodās, bet to autori vēl nav noskaidroti - pagaidām par vēstulēm zināms vien tik, cik RMM darbinieki paspējuši pamanīt, kamēr kārtojuši tās žāvēšanai. Šis bija neatliekams uzdevums, jo, ja vēstules izžūtu, pirms tās paspētu ievietot starp filtrpapīra loksnēm, tās saliptu un neglābjami sabojātos, skaidroja A. Egliena.
Pēc izžāvēšanas vēstules dezinficēs, lai atbrīvotos no mikrobiem un sēnītēm, kas varētu būt uz tām savairojušās. Tas būs visai laikietilpīgs process. Pēc tam restauratori katru lappusi uzmanīgi notīrīs ar speciāli šim nolūkam paredzētiem līdzekļiem un sakārtos tās trīs kategorijās atbilstoši saglabātības pakāpei. Pēc tam varēs izlemt, ko darīt ar atsevišķajām vēstulēm - konservēt vai restaurēt. Kad tas būs paveikts, varēs sākties pamatīga vēstuļu satura izpēte, skaidro A. Egliena.
Viņa arī norāda, ka muzejā ir lasītava, kurā interesenti var iepazīties ar visiem tā krājuma eksponātiem. «Pat pilnīgi visas Raiņa un Aspazijas vēstules vēl nav izdotas atsevišķā grāmatā, bet tās ir brīvi pieejamas visiem interesentiem,» uzsvēra A. Egliena.
Jau ziņots, ka kārbu ar vairākiem tūkstošiem vēstuļu, kuras adresētas galvenokārt Zentai Mauriņai, kā arī piezīmju blociņus un rokrakstu burtnīcas atrada Rīgā būvlaukumā, atrokot zemi pie ēkas pamatiem Gregora ielā 1.