Aptaujātie EP deputāti no Vācijas, Lielbritānijas un Nīderlandes stāsta, ka uz patvēruma meklētājiem raugās arī kā uz iespēju aizpildīt trūkstošās darba vietas vairākās nozarēs, īpaši veselības un sociālajā aprūpē. Turklāt, kā uzsver, piemēram, Vācijas atbildīgās institūcijas, 40% no visiem sīriešu bēgļiem, kam šis statuss piešķirts, ir ar augstāko izglītību. Turpretī deputāts no Horvātijas Jozo Radošs (Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības grupa) par bēgļu iekļaušanu darba tirgū ir visai skeptisks, norādot uz augsto bezdarba līmeni valstī.
Solidaritātes gars
Kā galveno šābrīža aktualitāti saistībā ar patvēruma meklētāju pieplūdumu visi aptaujātie deputāti min Eiropas Komisijas piedāvājumu par papildu 120 000 patvēruma meklētāju, kas ieradušies Itālijā un Grieķijā, pārdali starp dalībvalstīm, uzsverot, ka Eiropai trūkst solidaritātes gara bēgļu jautājuma risināšanā. Kā norāda deputāte no Vācijas Ska Kellere (Zaļo un Eiropas brīvās apvienības grupa), pusotra miljona patvēruma meklētāju, kas ieradušies ES, ir gana daudz, ja tie jāuzņem divām vai trim dalībvalstīm. Taču, ja šo cilvēku skaitu sadala visām dalībvalstīm, tad šī problēma ir vieglāk risināma.
Viens no EP ziņotājiem par pastāvīgo mehānismu patvēruma meklētāju pārvietošanai deputāts no Lielbritānijas Timotijs Kirkhops (Eiropas konservatīvo un reformistu grupa) uzsver, ka «pašreizējā situācijā galvenā problēma ir tā, ka vienkopus sajaukušies patvēruma meklētāji, kas atbilst visiem ANO kritērijiem, lai to arī saņemtu, un ekonomiskie migranti. Ja mēs nespēsim nošķirt vienu grupu no otras, mēs nespēsim gūt arī potenciālo ekonomisko ieguvumu no patvēruma meklētāju uzņemšanas».
T. Kirkhops uzsver, ka patvērums ir pagaidu stāvoklis, «jo tas nenozīmē, ka šiem cilvēkiem tur būtu jāpaliek uz visu savu dzīvi. Patvērums tiek piešķirts tik ilgi, kamēr problēmas, no kurām patvēruma meklētāji bēg savā dzimtenē, tur pastāv. Mana cerība ir, ka patvēruma meklētāji Eiropā, kuri bēg no kara un vardarbības savā dzimtenē, tajā atgriezīsies pēc tam, kad tur būs iestājies miers un norimuši vardarbīgie konflikti.»
Arī EP deputāte no Slovēnijas Tanja Fajona (Eiropas parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa) uzsver, ka pašlaik Balkānos vērojamais bēgļu pieplūdums ir nevis Balkānu, bet Eiropas un solidaritātes krīze. Līdz ar to vissvarīgākais ir iedarbināt mehānismu patvēruma meklētāju pārvietošanai.
Darbs veselības un sociālajā aprūpē
Runājot par bēgļu (kuriem šāds statuss tiks piešķirts) potenciālo pienesumu uzņēmējvalstu ekonomikām, T. Kirkhops uzsver, «ja cilvēkiem ir piešķirts patvērums, Lielbritānijas darba devēji ir pilnībā gatavi šos cilvēkus pieņemt darbā, īpaši tādās nozarēs kā veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe, īpaši darbs ar veciem cilvēkiem. Starp citu, no Sīrijas ierodas daudz ārstu, kuri pēc atkārtotas sertifikācijas var strādāt mūsu slimnīcās. Daudz nodarbināto nepieciešams arī transporta nozarē.»
Vācijas deputāte S. Kellere arī min veselības un sociālo aprūpi kā jomas, kurās Vācijā trūkst darba roku, gan piebilstot, ka bēgļi kā darbaspēks ir gaidīti visās nozarēs. «Austrumvācijā ir izteikts ārstu trūkums, kuru varētu aizpildīt patvēruma saņēmēji no Sīrijas. Nevajadzētu aizmirst, ka bēgļi var arī paši veidot savu biznesu, piemēram, atvērt kafejnīcas un restorānus, tādējādi dodot darbu arī citiem cilvēkiem. Taču mums ir jāpalīdz bēgļiem ne jau ekonomisku, bet humānu apsvērumu dēļ. Reizēm eiropieši kļūdaini visus bēgļus uztver kā labākas dzīves meklētājus, kā argumentu minot, ka pārsvarā Eiropā ierodas jauni, spēcīgi vīrieši. Taču jāsaprot, ka tie ir ģimenes cilvēki, un šie jaunie vīrieši pirmie ļoti nedrošā veidā, pakļaujot savu dzīvību briesmām, ierodas Eiropā un iekārtojas, lai pēc tam normālā ceļā ataicinātu ģimeni pie sevis,» stāsta deputāte. Viņa arī uzsver, ka nezina nevienu bēgli, kurš gribētu pārtikt tikai no pabalstiem, jo «visi šie cilvēki vēlas strādāt un nodrošināt normālu dzīvi sev un saviem bērniem».
Arī EP deputātes no Nīderlandes Marietjes Šākes (Eiropas liberāļu un demokrātu apvienība) palīdze Postuma Anna Sofija uzsver, ka bēgļi var dot nozīmīgu pienesumu ekonomikai kā darbaspēks un kā nodokļu maksātāji. «Sīrija nav nabadzīga, neattīstīta valsts, daudziem sīriešiem ir laba izglītība, arī svešvalodu zināšanas. Vairums Nīderlandes darba devēju ir pozitīvi noskaņoti pret bēgļu nodarbināšanu un ir gatavi tos pieņemt darbā. Taču tam ir būtiski priekšnoteikumi - valstij ir jāpalīdz bēgļiem ar valodas apguvi un jāveicina to integrācija darba tirgū.»
Horvātija nav gatava
Pilnīgi pretējs viedoklis ir Horvātijas deputātam J. Radošam. «Horvātija nav gatava bēgļu uzņemšanai. Es arī neredzu lielas iespējas tos integrēt darba tirgū. Vispirms jau valodas barjera. Horvātija nav tik labi organizēta un tik institucionāli spēcīga kā, piemēram, Vācija vai Lielbritānija, lai spētu īsā laikā noorganizēt bēgļiem valodu apguves kursus, palīdzēt ar dzīvesvietas atrašanu un profesionālo prasmju pilnveidošanu,» atzīst J. Radošs.
Attiecībā uz bēgļu iekļaušanu darba tirgū deputāts bilst, ka «mums pašiem ir liels bezdarbs. Es nevaru nosaukt tādas nozares, kurās mums būtu izteikts darba roku trūkums. Zinu, ka citviet bēgļus grasās nodarbināt lauksaimniecībā, taču Horvātijā tā ir tik maza nozare, ka tas noteikti nav risinājums. Esmu arī skeptisks par to, ka liela daļa bēgļu varētu sākt paši savu biznesu, jo mūsu tirgus ir visai piesātināts. Tajā pašā laikā es gribētu uzsvērt, ka bēgļiem ir jāpalīdz, tomēr pagaidām Horvātija nav gatava uzņemt lielu skaitu patvēruma meklētāju».
Arī Slovēnijas deputāte T. Fajona atzīst, ka bēgļu iekļaušana Slovēnijas darba tirgū nebūs vienkārša, «taču tas nedrīkst būt iemesls, lai neko nedarītu. Mums sadarbībā ar vietējām pašvaldībām jāizstrādā šo cilvēku integrēšanas programmas. Es nevaru pateikt, tieši kurās nozarēs bēgļi varētu strādāt, lielā mērā tas būs atkarīgs no vietējās pašvaldības, kurā viņi būs apmetušies,» stāsta deputāte.