To šonedēļ atzina arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura intervijā Rietumu radio sacīja: «Pirmā lielākā Vienotības kļūda bija, ka, uzvarot vēlēšanās, turpinājām valsts stabilizāciju, bet neizvirzījām nākamo mērķi un uzdevumu - valsts attīstību.»
Vēlas sadarboties ar ZRP
Vienotība ir apstiprinājusi gatavību turpināt valsts budžeta konsolidāciju, kas ietver skarbu pasākumu paketi, bet tikai tā valsti varot nostādīt uz izaugsmes ceļa, lai tā nekad neatgrieztos neveiksmīgo valstu sarakstā. Vienotību kā nopietnāko politisko spēku, kura vairāki desmiti politiķi ir sabiedrībā labi zināmi, uzlūko ar bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Par to liecina viņas apsveikums Vienotības dibināšanas kongresa delegātiem, kurā bija teikts: «Līdz ar vienotas partijas izveidi Vienotība nostiprina savas pozīcijas kā nopietns un paliekošs spēlētājs uz Latvijas politiskās skatuves, kas nāk ar praksē jau pārbaudītu un vēlētājiem skaidri saprotamu piedāvājumu gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās.»
Vienotība arī ir pateikusi - bijušā prezidenta Valda Zatlera izveidotā Zatlera Reformu partija ir tās prioritārais partneris, jo abu mērķi ir ļoti tuvi, un kopā ar šo politisko spēku būtu iespējams īstenot to, ko neizdevās izdarīt 10. Saeimā kopā ar ZZS. Tas galvenokārt attiecas uz tā dēvēto tiesiskuma bloku, jo pieeja ekonomiskajiem jautājumiem Zatlera Reformu partijai (ZRP) ne visos gadījumos sakrīt ar Vienotību. Tiesa, ZRP nekad nav teikusi, ka Vienotība varētu būt tās prioritārais partneris, kas neizslēdz iespēju to pat atstāt opozīcijā, ja par sadarbību Zatlera partija vienojas ar Saskaņas centru. Var saprast arī V. Zatleru, ja ik pa laikam no Vienotības līderu puses atskan kritiskas piezīmes par viņa partiju. Iespējams, arī koalīcijai ar SC Vienotība būtu gatava pievienoties. Tās valdes loceklis Edgars Jaunups teica, ka nākamajai valdībai ir jābūt ar pārliecinošu balsu vairākumu, lai neviena partija tajā nevarētu diktēt. Tas nozīmē plašu koalīciju, kas var būt gan ar SC, gan ar Visu Latvijai!-TB/LNNK, kuru kā partneri ir minējuši politiķi no Pilsoniskās savienības.
Spēks un vājums
Premjers V. Dombrovskis bija gan Vienotības spēks, jo arī ārpus valsts ir ievērots ar spēju panākt krīzes pārvarēšanu valstī, gan vājums tajos brīžos, kad bija pilnīgi imūns pret aicinājumiem kļūt bargākam pret sabiedrotajiem no ZZS, kas ik pa laikam pārkāpa koalīcijas līgumu, bloķējoties ar opozīciju. Taču, par spīti šim trūkumam, kolēģi viņu uzskata par piemērotāko premjera kandidātu un prognozējamāko visu partiju izvirzīto šā amata pretendentu vidū. Šonedēļ V. Dombrovskis beidzot pat parādīja zināmas bardzības pazīmes un gatavību izvērtēt satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) darbību, jo ministrs nav spējis atrisināt grūtībās nonākušās nacionālās aviokompānijas problēmas. Taču tas vēl nenozīmē, ka nākamajā Saeimā viņš mainīsies. Iespējams, ka tas arī vairs nebūs tik svarīgi, jo, visticamāk, šī ir pēdējā valdība, kurā ZZS varēja diktēt nosacījumus, un nākamās koalīcijas sastāvs būs citāds. Kāds no V. Dombrovska pazinējiem atklāja vēl kādu viņa vājo pusi - premjers nav izrādījis interesi par dzīvi ārpus Rīgas, kam objektīvi varēja arī nepietikt laika, un, iespējams, viņš vāji pārzina «arī to pasauli, kas ir ārpus viņa dzīves».
Ir iespaids, ka tieši šajā Saeimā Vienotības līderi tik ļoti attālinājās no vienkāršo cilvēku dzīves, ka atjaunot izpratni par to jau būs ļoti grūti. Nav viegli iztēloties vienkārši sarunājamies ar cilvēkiem par viņu rūpēm Vienotības līderi S. Āboltiņu, kura teju ik dienu uzstājas kādā auditorijā, bet tās ir runas ar maz ko izsakošiem saukļiem un lozungiem, nevis izrunāšanās abpusējās sapratnes gaisotnē. Vienotības dibināšanas kongresā potenciālais partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars stāstīja par nepieciešamību vairāk iesaistīt partijas reģionu cilvēkus lēmumu pieņemšanā un skaidrot sabiedrībai savus lēmumus, kā arī spēt uzklausīt viņus. Taču to vēlas A. Kampars, bet nav teikts, ka to vēlas un spēj visi šīs partijas kodola cilvēki.
Vienotībai nebija viegli rast saskaņu arī savā komandā, kura tā arī neizveidojās, un joprojām ir vairāki varas centri. To visvairāk pārdzīvoja Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kuram šķita, ka lēmumu pieņemšana un arī finansējuma piesaistīšana nav gana caurspīdīga. PS arī neaizgāja uz Vienotības biroja atklāšanu, apšaubot tā lietderību. PS valde iebilda pret S. Āboltiņas paziņojumiem visu vārdā, ka partneris varētu būt SC. Nesen Dienas rīkotajā diskusijā Ģ. V. Kristovskis atzina, ka sadarbība Vienotības iekšienē varēja būt labāka, bet tagad visi apzinās, ka ir kopējs mērķis, «kura labad mēs varētu būt vienoti». Līdzīgi uzskata arī E. Jaunups, kas saprašanās grūtības skaidro ar to, ka «mēs pietiekami labi cits cita untumus nezinājām», taču tagad situācija esot daudzkārt labāka nekā agrāk. «Savstarpējā uzticība - tas ir sastrādāšanās jautājums. Ģirts ir 20 gadus politikā, orientējas procesā, un Vienotības vēlētājs viņu atbalsta. Mēs neesam ar Ģirtu tik labi pazīstami, bet iepazīsimies,» sola E. Jaunups. Viņš atgādina - vēl būdama sašķelta, Vienotība nodrošināja stingru fiskālo disciplīnu premjera un finanšu ministra Andra Vilka vadībā, tā ir īstenojusi konsolidācijas programmu un to arī pabeigs. Tas liecinot par prognozējamību, ar ko arī varot skaidrot, kāpēc Vienotībai uzņēmēji ziedojot vairāk nekā citām partijām, jo viņi baidoties, ka pie varas varot nonākt neprognozējami politiskie spēki.