Pēc ilgāka pārtraukuma atkal tiekoties ar žurnālistiem, S. Āboltiņa atturējās atbildēt uz jautājumiem konkrētāk un nenosauca arī premjera kandidātus no kolēģu vidus. Viņa vairākkārt atkārtoja, ka Valsts prezidents nominēs nākamo valdības vadītāju. Vienotības līderes sacītais tikai apstiprina to, ka R. Vējonis ir pasniedzis Vienotībai palīdzīgu roku, lai tā nesāpīgāk izkļūtu no sarežģītās situācijas, kādā nonākusi - partija nobalsoja par S. Āboltiņu, bet viņa nevar nodrošināt visu tagadējās koalīcijas partiju atbalstu. Taču prezidents arī norādīja, ka konsultēsies ar partijām un potenciālajiem pretendentiem uz valdības vadītāja amatu, no kā var secināt, ka ne bez Vienotības ziņas šī izvēle tiks izdarīta.
Dažuprāt, jocīga situācija
Saeimas deputāte Ilze Viņķele Dienai sacīja: «Man ir sajūta, ka tā ir saspēle starp Valsts prezidentu un Solvitu Āboltiņu.» Vienošanās būtība varētu būt, ka Valsts prezidents R. Vējonis neprasa partijai atsaukt savas līderes nomināciju, bet S. Āboltiņa savukārt «apsolās piegādāt ticamu premjera kandidātu». Valsts prezidents arī ir norādījis, ka vēlētos, lai nākamais valdības vadītājs būtu no Vienotības. Uz vaicāto, kāpēc valdē netika rosināts sākt diskusiju par kandidātiem, I. Viņķele atbildēja, ka šādi mēģinājumi ir bijuši, bet S. Āboltiņa ir aicinājusi uzticēties viņai un sarunu grupai. Jāatgādina, ka sarunu grupā sākotnēji bija ne tikai S. Āboltiņa un ģenerālsekretārs Artis Kampars, bet arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Saeimas deputāts Andrejs Judins. R. Kozlovski premjera amatā vēlējās redzēt valdības vadītāja Laimdota Straujuma.
Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks arī Dienai atzina, ka šī situācija ir specifiska, «jo sanāks jocīgi, ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs nevis partijas izvirzīto kandidātu, bet kādu citu». A. Pabriks ļoti cienot Valsts prezidentu R. Vējoni, bet viņa paziņojums nozīmē atkāpšanos no partiju un parlamenta lomas, jo skaidrs ir, ka Valsts prezidents var izvirzīt tikai tādu cilvēku, kuram būs savas partijas un Saeimas vairākuma atbalsts.
Ierindnieki neziņā
Pirms valdes sēdes Diena sazinājās ar vairākiem Vienotības Saeimas deputātiem un valdes locekļiem, kuru teiktais radīja iespaidu, ka viņi neizprot esošo politisko situāciju, un vairāki deputāti arī nebija informēti par valdes sēdi. Savukārt tā dēvētā Vienotības iekšējā opozīcija uz valdes sēdi bija ieradusies četru cilvēku sastāvā un piedalījās arī diskusijās. Viens no Saeimas deputātiem Dienai Valsts prezidenta paziņojumu bija uztvēris kā uzdevumu visām partijām turpināt premjera kandidātu meklēšanu, bet Vienotībai padomu nevarēja dot, jo neesot iesaistīts sarunās. Vairāki deputāti, kuri bija balsojuši par S. Āboltiņu, vēl cerēja, ka Valsts prezidents viņu arī varētu nosaukt, un bija neizpratnē, kāpēc partijai tagad vajadzētu meklēt citu kandidātu. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš šajā balsojumā nepiedalījās, jo nav partijas valdē, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja, ka S. Āboltiņa būtu piemērota kandidāte premjera amatam.
Tikmēr neoficiāli kā nopietnākais pretendents uz šo posteni tiek minēts finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš Dienai sacīja - ja šāds piedāvājums tiks izteikts, tad vērtēšot, kādi ir nosacījumi. Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau pirmdien izplatīja paziņojumu, ka kategoriski iebilst pret J. Reira virzīšanu premjera amatam, «jo uzskata, ka tieši viņam būtu jāuzņemas daļa vainas par esošās valdības demisiju nekvalitatīvi un neprofesionāli veidotā 2016. gada budžeta kontekstā». Finanšu ministram LTRK priekšsēdis Jānis Endziņš pārmet neieklausīšanos uzņēmēju viedoklī, par ko ir informētas visas frakcijas. J. Reirs Dienai sacīja, ka valdība ir ieklausījusies visos sociālajos partneros un neuzskata pārmetumus par pamatotiem.
Viens no nedaudzajiem aptaujātajiem, kurš jau pirms valdes pateica to, ko pēc tās minēja partijas līdere, bija Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kurš sacīja: «Ir pilnīgi jauna situācija. Valsts prezidents teica, ka ņem to savās rokās, neatkarīgi, ko lems partijas valde.» Uz jautājumu, vai A. Ašeradens piekristu vadīt valdību, ja Valsts prezidents izvēlētos viņu, politiķis atbildēja: «Jebkuram cilvēkam ir svarīgs atbalsts savā organizācijā, bet Vienotības valde nav manu kandidatūru apspriedusi.» A. Ašeradens strādā kopā ar J. Reiru un viņu raksturoja atzinīgi: «Jāni Reiru es noteikti atbalstītu. Esmu pārliecināts, ka viņš tiktu galā, un tad arī būtu visvieglāk sastādīt valdību.» Kopā ar J. Reiru kā Jaunā laika dibinātājs 2002. gadā politikā ienāca arī Saeimas deputāts Ainars Latkovskis, kurš uzskata, ka šajos gados J. Reirs ir ļoti audzis - sākumā viņš vairījies doties tribīnē, bet ar gadiem noslīpējis oratora spējas un pierādījis, ka var strādāt ar visiem kolēģiem.