«Protams, neesmu apmierināts. Gribēju un tēmēju uz finālu, bet neizdevās. Tāds ir sports. Vienkārši neizdevās šodien, un viss,» sarūgtināts pēc sacensībām bija Sirmais. Ar neizdošanos Zigismunds domāja tehnisko izpildījumu: «Pirmais metiens bija nedaudz stresains. Otrajā es jau pieliku četrus metrus, sajutu metienu, bet trešajā gāju uz 83 vai 84 metriem, un vienkārši šķēps uzlidoja par augstu. Zināju, ka jāmet 83 metri, jo ir spēcīgs dalībnieku skaits. Uz to arī gāju, bet nedaudz pietrūka. Žēl, bet dzīve turpinās.»
Iespējams, Zigim vienīgajam no šķēpmetējiem nebija neviena, kas dotu padomu. Viņa treneris soms Kimmo Kinnunens uz Rio neatbrauca. «Padomājiet paši, kā tas varētu būt, kad esi viens pats Riodežaneiro bez trenera un treniņu partneriem un jācīnās arī vienam pašam. Es domāju, ka grūti tā ir,» iejusties savā ādā aicināja Sirmais. «Treniņos bija normāli. Filmējām metienus, sūtījām trenerim, kurš izanalizēja un pēc tam sūtīja atpakaļ. Viss gāja bez aizķeršanās.» Painteresējoties, vai treniņos bijusi sajūta, ka varētu būt, Zigismunds norādīja: «Nevis varētu būt, bet - ka ir jābūt!»
Salīdzinot ar Eiropas čempionātu Amsterdamā, atšķirība esot bijusi apgaismojumā: «Man nepatīk mest vakarā. Nezinu, kāpēc, bet nejūtos omulīgi. Citiem tā nav, jo viņi sameta normāli, bet man vairāk patīk mest dienasgaismā.» Pirms metieniem Zigismunds aicināja skatītājus viņu atbalstīt: «Līdzjutēji šeit ir interesanti. Ļoti daudzi sūdzas par viņiem. Cerēju, ka būs normāli, jo aiz sektora sēž treneri un atlēti. Domāju, ka varbūt uzsitīs ritmiņu, kas man ir svarīgi, lai nedaudz uzkurinātos. Kad palieku mierīgs, metiens neizdodas.»
Kvalifikācijas A grupā Rolands Štrobinders aizmeta 77,73 metrus un varēja nenervozēt, jo bija skaidrs, ka ar šādu rezultātu iekļūšanai labāko divpadsmitniekā nepietiks: «Ir man trauma, bet vienmēr var labāk. Arī ar savainojumu es varēju aizmest 81 vai 82 metrus tālu. Šoreiz nebija lemts.» Vārīgo elkoni, kurā plīsusi cīpsla, Rolands jutis katrā metienā, lai gan bija injicētas pretsāpju zāles. Jau pēc pirmā metiena treneris un tēvs Mārcis Štrobinders norādīja, ka metiena brīdī ir noliekšanās uz kreiso pusi. «Es elkoni cenšos saudzēt, tāpēc liecos pa kreisi. Ja izmestu pareizi, tad gan elkonis arī nesāpētu. Vaina ir meklējama arī galvā.» Rolands pirmais sāka kvalifikācijas sacensības: «Uztraukums bija liels, jo tas tomēr nav vienkārši pirmajam sākt kvalifikācijas sacensības. Pēc tam gan viss bija kārtībā. Principā šis bija mans pašreizējo iespēju rezultāts. Izdarīju, ko varēju.»
Nedēļas nogalē startēs soļotāji Arnis Rumbenieks un Agnese Pastare, kā arī maratona skrējējs Valērijs Žolnerovičs. Visticamāk, viņi uz augstām vietām nepretendēs. Būs labi, ja iekļūs dalībnieku pirmajā pusē.