Diezin vai kāds liktu savu galvu ķīlā, prognozējot to, kāda tad precīzi izskatīsies pasaule pēc desmit vai trīsdesmit gadiem. Tomēr ar nākotnes stratēģiju izstrādi nodarbojas gan valstis, gan uzņēmumi, gan atsevišķi cilvēki. Lielā mērā tiek kalkulēts, kā būs, ja būs. Par tuvākām un tālākām priekšdienām tiek izteiktas dažādas versijas, kam bieži vien nav lemts piepildīties.
Tomēr finanšu ministra Andra Vilka pārliecība, ka «nav tik daudz jādomā par tik tālām lietām», jo neviens jau nezina, kāds būs ekonomikas modelis, atgādina strausa politiku - sastaptās problēmas ignorēšanu. Protams, nevaram kaut cik ticami paredzēt lielas dabas katastrofas, bet visam pārējam scenāriji ir piemeklējami. Pat kara gadījumam.
Savukārt no atbildības aizmukušo politiķu atrunāšanās, ka treknajos gados nekādi nevarēja paredzēt pasaules ekonomikas un finanšu krīzi, ir tukša atruna. Teju pirms diviem gadiem arī ASV jaunievēlētais prezidents Baraks Obama teica, ka šī krīze ir nevis nejaušības, bet alkatības rezultāts.
Vairāk nekā pirms desmit gadiem kāds Vācijas parlamenta politiskas institūcijas padomnieks privātā sarunā izteicās, ka viņiem esot bijis 50 gadu laika, lai izplānotu, ko darīt, kad sabruks PSRS. Tā kā karot eiropiešiem ir apnicis, tad viņi labāk panāk savu bez ieročiem, apspēlējot citus pie galda - sarunu ceļā. Viņam bija pilnīgi skaidrs: ja, iestājoties Eiropas Savienībā, nebūsim gatavi konkurencei, būsim zaudētāji. Jebkurā gadījumā - vāciešiem un citām valstīm bija un ir plāni A, B un droši vien arī C, ko darīt tad, ja...
Jāpiekrīt Vilka kungam, ka demogrāfiju gan nevar balstīt tikai uz finansēm. Taču skaitļi ir nepielūdzami: neņemot vērā emigrāciju, 40 gados latviešu (jaunu nodokļu maksātāju!) skaits var sarukt uz pusi. Vai tad jābūt pašam lielākajam matemātikas ģēnijam, lai saprastu, kā tas ietekmēs mūsu ekonomiku? Pārmetumu pilnais arguments - kad mēs augām, tad tā nebija - nedarbosies kā efektīva motivācija Latvijas iedzīvotājiem veidot lielas ģimenes. Ja paši nesaprotam, kā ilgtermiņā risināt savas problēmas, arī demogrāfiskās, tad atliek pamācīties no tiem, kas to zina.