Sāksim ar to, ka nekur pasaulē mēs neatradīsim ideālu partiju, plašāk - ideālu cilvēku organizāciju. Mēs paši esam nevis gatavie, bet topošie cilvēki ar savām stiprajām un vājajām pusēm. Mēs varam par šo faktu infantili apvainoties «uz visu cilvēci, pasauli un visam un visiem pagriezt muguru». Taču tas ir smieklīgi, tā nav nobrieduša cilvēka attieksme. No jaunības atceros kāda man tuva teoloģijas profesora iemīļotu teicienu - «karojošais diletantisms». Brīnišķīgs formulējums!
Mūsu uzdevums ir lietišķi izvērtēt - ko varu izdarīt es. Demokrātiskā sabiedrībā cilvēku rīcībā ir diezgan daudz instrumentu.
Priekšvēlēšanu cīņa pēdējās dienās tik ļoti saasinājusies, ka brīžiem tiek pārkāptas teju vai visas morāles robežas. Tas atbaida cilvēkus no politikas kā tādas. Kā lai iet pēc tam un izvēlas kādu vienu atbalstāmo no šīs netīrās vides?
Diemžēl politiskajās cīņās mēs bieži redzam ko līdzīgu nenosvērtu cilvēku ģimenes strīdam. Es bieži sastopos ar konfliktu risināšanu, kas parasti sākušies ar nenozīmīgu notikumu, kura iespaidā cilvēki karstumā pasaka pārāk stiprus vārdus. Visa valsts taču ir savienotais trauks. Vai tiešām kāds domā, ka pilsoņu kopuma vidējais morālais līmenis neatspoguļosies politikā? Ir kāda veca patiesība, kuru dzirdot cilvēki bieži kļūst dusmīgi: viss sākas ar mani. Pasaule, valsts nekļūst labāka no maniem komentāriem par to. Taču, ja es kā konkrēts cilvēks kaut nedaudz kļūstu labāks, mainās arī visa sistēma.
Visbīstamākā lieta ir vulgāra vispārināšana. Visi politiķi nav zagļi, nelieši, klauni. Jūs atradīsiet starp politiķiem kvalificētus, godīgus, prognozējamus un saprātīgus cilvēkus. Šīs kvalitātes man ir svarīgas. Svarīgi atcerēties, ka, piedaloties vēlēšanās, mēs visburtiskākajā veidā ietekmējam politisko vidi, mēs varam pozitīvi veidot partijas. Izsvītrojot un liekot plusiņus, ir iespējams būtiski pārveidot, pilnveidot jebkuru politisko partiju. Atcerēsimies, ka tieši vēlētāji dažos gadījumos pazīstamus politiķus vienkārši izsvītroja no valsts politiskās dzīves! Tas ir normāls, pacietību un zināšanas prasošs darbs. Boikotējot Saeimas vēlēšanas, mēs vājinām Latvijas valsti, tās politisko sistēmu un veicinām, ka politiski nozīmīgās pozīcijās nonāk bļauri, pašlabuma meklētāji, visiem visu solītāji un gadījuma cilvēki. Tad mēs, tēlaini sakot, līdzināmies kuģa pasažierim, kas, apvainojies uz kādu kuģa apkalpes locekli, izcērt ar cirvi kuģa bortā caurumu. Lai ir slikti visiem!
Vai tad mēs nejūtam to, cik nestabils, trausls un sarežģīts ir šis laiks? Vai kādam vēl nepietiek ar to, ka tikai tūkstoš kilometru attālumā notiek visīstākais karš? Vai vajag, lai karš pienāktu vēl tuvāk? Nepiedaloties vēlēšanās, mēs palīdzam tiem, kas nav Latvijas draugi un vēlas vājināt Latvijas valstiskuma institūcijas.
Tomēr gribas tiekties uz kaut kādu iedomātu ideālu - pēc tīras, godīgas, produktīvas politikas ar mērķi panākt labāku visas sabiedrības dzīvi. Kur to rast? Kā pie tāda mēs visi varētu tikt?
Demokrātiskā valstī mēs varam veidot labāku valsti, prasmīgi lietojot vēlēšanu instrumentu. Tas ir pakāpenisks, lēns process, kas prasa zinošu vēlētāju. Taču, nicinot demokrātisko iekārtu, varam reiz kā alternatīvu saņemt diktatūru. Skaļajiem kliedzējiem jāatceras, ka gandrīz pusē no pasaules viens cilvēks ar savu kliķi gadiem ilgi pazemo un izzog valsti un piedevām katru savu kritiķi iemet cietumā. Ir viegli tādā abstraktā veidā filozofēt par «stipro roku». Bet ja nu šai «stiprajai rokai» sagribēsies sākt tieši ar tavu apkakli? Ko tad?
Es mīlu Latviju, man ir svarīga mūsu valsts, es cienu dažādos cilvēkus, ar kuriem es dzīvoju kopā. Es vēlos darīt visu iespējamo, lai Latvijas valstiskums, sabiedriskā iekārta un sadarbība starp dažādām tautām un sabiedrības slāņiem nostiprinātos. Taču to nav iespējams korekti īstenot, ja es atsakos piedalīties vēlēšanu procesā, labākas, gudrākas, līdzsvarotākas valsts pārvaldes veidošanā. Neviens to neizdarīs manā vietā. Neviens to neizdarīs mūsu vietā. Tas tiešām ir mans, mūsu uzdevums. Arī man daudz kas nepatīk, bet es zinu, ka morālas tiesības kritizēt ir tikai tam, kurš kaut nedaudz pielicis pirkstu pie valsts dzīves veidošanas. Nu, vismaz tik daudz, ka vēlēšanās aizgājis līdz vēlēšanu iecirknim... Ja tu pret savu valsti izturies tik ignoranti, ka pat nepiedalies vēlēšanās, kādas tiesības tev ir kritizēt to, kas šajā valstī notiek?