Šo dārzeņu dzimtene ir Ziemeļamerika, kur Meksikā atrastas tūkstošiem gadu senas sēklas, bet tagad tos audzē visā pasaulē. Ķirbji noteikti jāēd, jādzer to sula, jo tik daudzi cilvēki slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, uztraucas par paaugstinātu holesterīnu un vēl dažādām likstām. Gadās, ka ķirbji negaršo to nedaudz īpatnās garšas dēļ. Tad jāpaeksperimentē ar šķirnēm, jo to ir ārkārtīgi daudz, - katrs atradīs savām garšas kārpiņām piemērotākos.
Kādi tie ir
Ķirbju šķirnes ir ļoti dažādas, un, ja dārzā blakus būs atšķirīgas šķirnes, ķirbji savstarpēji saputeksnēsies, kas nav labi, ja grib savākt sēklas un nākamgad iesēt tādus pašus atkal.
Ķirbju garšu daļēji nosaka tas, pie kādas pamatgrupas tas piederīgs.
Parastais galda ķirbis Cucurbita pepo. Stumbrs ar asām šķautnēm, kātiņš gandrīz taisns, bez paresninājuma pie augļa.
Muskata ķirbis C. moschata - augļa kātiņš piecšķautnains, pie augļa paresnināts. Ļoti garšīgs, aromātisks, varbūt pat visgaršīgākais. Bet siltumprasīgs un ar garāku veģetācijas periodu. Šai grupai atbilst vairākas populārās Butternut grupas šķirnes.
Lielaugļu ķirbji C. maxima - kātiņš apaļš, pie augļa nav paresnināts. Augļi ir lieli, dienvidu zemēs var pārsniegt 1 tonnu, bet ir arī izņēmumi ar maziem augļiem. Sena šķirne ir Simtmārciņu ķirbis (Stofuntovaja) - bālgani dzelteni ļoti lieli augļi. Garša? Nekā īpatnēja, parasts ķirbis.
Interesants ir Tibetas ķirbis, saukts arī par sēņu ķirbi, turbānķirbi - Turk's Turban. Tā auglis sastāv it kā no divām daļām - apaļas sejas un kuplas dienvidnieku mices - turbāna - galvā, tas atgādina arī sēni. To iesaka audzēt pie sastatnēm, jo rāpojot uz zemes bojājas. Prasa bagātīgu organisko mēslojumu. Ēdami svaigi, jo īpaši daudz veselībai derīgu vielu.
Kuri garšīgākie
Ļoti garšīgs lielaugļu ķirbis ar gareniem augļiem ir banānķirbis C. maxima var. bananina. Augļi nav ļoti lieli, taču, ja tam augot gadās kur pieķerties, - koks vai krūms, tas rāpjas augšā. Šo augļu mīkstums ir ļoti aromātisks, graužams arī svaigs. Sevišķi aromātiski ir tieši uzkāpušā ķirbja augļi, jo tie saņēmuši vairāk saulītes un siltuma. Dārzkopības entuziastu kluba Tomāts vadītāja Sarma Žarčinska ķirbjus audzē jau no piecu gadu vecuma. Viņai īpaši iegaršojušies muskata ķirbji, poļu pudeļķirbji, kā arī Butternut pārstāvji, kas der gan sulas ieguvei, gan sautēšanai, - Kobra (kātiņš jāatstāj, lai labi glabātos). Ja kādam mājiniekam ķirbji negaršo, var sacept ļoti gardas ķirbju kotletes. Ēdami ir arī dekoratīvie ķirbīši, tikai tad tie jānovāc ne pilnīgi gatavi, citādi miza būs cieta.
Šķirņu kolekcionārs Jānis Haļzovs uzskata, ka laba muskatķirbja šķirne ir De Provence. No pudeļķirbjiem Golden Nut, sulas ķirbji. To sēklas gan labāk meklēt pie kolekcionāriem. Vai jāatlasa kāda lielaugļu ķirbju šķirne ar biezu mīkstumu, kuru ir ērti izspiest. Piemēram Big Max, Golia u. c.
Daudziem garšo ķirbju sēklas, kas bagātīgas ar minerālelementiem. Garšīgas sēklas ar apvalkiem ir Turk's Turban. Bet Olgas, Mildas, Mirandas sēklas ir bez apvalka - vieglāk apēdamas.
Īpaši vērtīgi ķirbji ir Uchiki-Kuri, Hubbard, Marina di Chioggia jeb Kārpu cūka, Longue De Nice un marmorķirbji, kurus var glabāt ilgi un kuriem nezūd garša. Galeux d'Eysines jeb Krupīšu mizu var sarīvēt, izkaltēt un pievienot zupām. Visvērtīgākā miza, kuras sastāvā ir arī dabīgais kalcijs, ir Galeu (Galeux d'Eysines).
Saldie: Cukuriņš, Kroška, Amazonka, Rosijanka, Ziemas saldais (Saldējums), Bucha Bundela (Bauda), Honey Bear.
Sulu cienītājiem vērts audzēt melonķirbjus un rožu ķirbjus, piemēram, Muscade de Provence (Talsu sviesta). Sulu ķirbjus neiesaka sukādēm.
Tiem, kam nepatīk ķirbiskā garša, der pamēģināt ķirbjus ar riekstu garšu Zelta rieksts (mazi), Golden Nuget, Baby Boo (Bērnu našķis) vai no Butternut grupas Sviesta bumbieri.
Sweet Potato (Saldais kartupelis) garšo pēc kartupeļiem.
Ja garšo krēmzupas, jāaudzē Melnais Forests, muskatu grupas ķirbju šķirne Muscade de Provence, Saldais kartupelis, no Butternut grupas Tahitian.
Nākamgad jāaudzē
Ķirbji baidās no salnām, tāpēc tos var sēt pavēlu - jūnija sākumā. Tad var iestādīt arī podiņā 2-3 nedēļās izaudzētus nelielus dēstus. Augsne - barības vielām bagāta, irdena. Ja tā nav kompostkaudze, pirms stādīšanas, sēšanas der iestrādāt ap 50 g/m2 kompleksā mēslojuma. Ķirbjiem patīk siltums un saule, arī labi paēst un padzerties. Daudzi dārzkopji tos audzē uz komposta kaudzes, tomēr, lai pagatavotu labu kompostu, tas jāiekārto ēnainākā vietā, reizēm jāpārcilā, jāsalaista. Sausā un karstā laikā lapas rītos vēlams rasināt.
Ja ķirbji neizaug gana lieli, lai ar tiem mielotos jau rudens sākumā, ogas jānovāc līdz salnām. Īstais laiks, kad augļa kātiņš pārkoksnējies. To nogriež. Tūlīt ar remdenu ūdeni nomazgā, ja vajag, un pāris nedēļu patur 27-30 ˚C siltā telpā (citi audzētāji iesaka apsauļot), lai sadzīst nobrāzumi u. c. Pēc tam noliek 10-12 ˚C vēsā vietā. Un pamazām notiesā!