Ģenēriskās zāles ir par oriģinālmedikamentiem krietni lētākas, tās var ražot pēc tam, kad oriģinālmedikamentiem beidzies patents. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis par šiem medikamentiem saka: «Ja medikaments ir Latvijā reģistrēts, tas ir drošs, kvalitatīvs, efektīvs. Mēs runājam par vienu un to pašu molekulu. Pirmo reizi diagnosticējot kādu slimību un pirmoreiz izrakstot medikamentus, nav pamata nenozīmēt pacientam vislētāko.»
Ja tomēr pacientam radīsies kādas problēmas, piemēram, blaknes, tad ārstam tās jāpieraksta medicīniskajā dokumentācijā, un tad viņš varēs nomainīt uz citu medikamentu, kā arī par blaknēm jāziņo Zāļu valsts aģentūrai.
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas vadītāja Evita Jaunzeme par priekšlikumu saka - šobrīd tirgū pieejami ļoti daudz vienlīdzīgas terapeitiskās efektivitātes medikamentu ar vienādu cenu līmeni, kas pirmreizējo izvēli padarītu sarežģītu. «Ir jautājums, vai arī visi šie medikamenti ir nopērkami visās aptiekās,» viņa piebilst.
Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska saka - jau šobrīd, strādājot Balvos, visbiežāk izraksta lētākās - ģenēriskās zāles. Dārgās daudzi nevar nopirkt. Viņas pieredzē reti bijuši gadījumi, kad pacientiem no ģenēriskajām zālēm bijušas blaknes. Taču L. Kozlovska neuzskata, ka pareizi būtu uzlikt par pienākumu ģenērisko zāļu pirmreizēju izrakstīšanu, jo ārsti vislabāk zinot savus pacientus, to vajadzētu atstāt kā rekomendāciju.
«Tas nav tik viennozīmīgi. Jo ir medikamentu grupas, kur ģenēriķi ir patiešām labi un tos izrakstām bez problēmām, jo esam pārliecinājušies, un ir grupas, kur oriģinālpreparāti tomēr strādā labāk,» saka neiroloģe Inese Blumberga. Arī viņa neizrakstot dārgas zāles, kuras pacients nevar atļauties. Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja Iveta Mintāle savukārt ir neizpratnē par VM priekšlikumu. Viņa norāda - katram pacientam ir tiesības saņemt maksimāli labāko medikamentozo terapiju un tiesības izvēlēties, kādas cenu kategorijas medikamentus lietot.
«Domāju, ka mediķiem ir jāizraksta zāles, izmantojot starptautiskos nepatentētos (ģenēriskos) nosaukumus. Kā mediķis var zināt, kuras zāles šobrīd ir vislētākās? Vai ministrija piedāvās šādu cenu listi katru dienu?» jautā ģimenes ārste Ilze Aizsilniece. Viņasprāt, svarīgākais ir izglītot mediķus un pacientus, taču diemžēl jautājums tiek risināts direktīvā ceļā. «Atbalstu to, ka jāizraksta zāles par pieņemamu cenu, un ģenēriskie medikamenti varētu būt labs risinājums,» viņa saka un skaidro - ģenērisko zāļu bioekvivalence nav 100%, proti, iedarbība ir atšķirīga.
Receptē norādīt tikai zāļu aktīvās vielas, nevis konkrētu ražotāju nosaukumu, pirms dažiem mēnešiem VM rosināja Konkurences padome (KP), norādot, ka ražotāji nevis konkurē ar zāļu cenu, bet ar iespējām ieinteresēt ārstus norādīt receptē konkrētā ražotāja zāles. Farmaceitiem tad tiktu uzlikts pienākums vispirms pacientiem piedāvāt lētākās zāles. Tā, pēc KP domām, varētu mudināt ražotājus noteikt savām zālēm viszemāko cenu. VM sākotnēji izteicās diezgan atzinīgi par šo priekšlikumu, taču Latvijas Ārstu biedrība asi iebilda, norādot, ka daudz lielāka ietekme tad būs farmaceitiem, un, iespējams, medikamentus izsniegs peļņas interesēs. J. Bundulis saka: «Visticamāk, šāds lēmums šogad netiks pieņemts.» Vispirms esot rūpīgi jāsagatavojas. Par ideālu risinājumu J. Bundulis sauc elektronisko recepti, tā ļautu izsekot, kādas zāles aptiekās izsniedz.