VI plkst. 19.30) un gastronomiskā performance Nepieradinātās vakariņas, kas šefpavāra Laura Aleksejeva un producentes Gundegas Skudriņas izpildījumā sola vienreizējus, ar visām piecām maņām tveramus piedzīvojumus garšas pasaulē. «Gundega Skudriņa katru gadu izdomā vājprātīgus projektus, kaut kas tāds Latvijā vēl nav bijis. Tā nebūs vienkārša izēšanās, tā ir māksla,» J. Žagars palepojas, ka visas biļetes jau izpirktas, lai gan maksāja 40 latu.
«Cēsu festivāla brends ir jau iesakņojies kultūru patērējošo cilvēku apziņā. Viņi mums uzticas, un, ja pasākums ir iekļauts Cēsu festivālā, tam ir kvalitātes zīmogs un cilvēki jau laikus pērk biļetes,» J. Žagars priecājas, ka biļešu pirkšanas dinamika aug. Teātra biļetes pārdotas jau 20-30 procentu, pārsteidzoši aktīvi pērk akadēmiskās mūzikas koncertu biļetes. Savukārt orķestri un teātri ar prieku piedalās festivālā, kaut arī festivāls sedz tikai transporta izmaksas. Viņi savu dalību festivālā redz kā lielisku iespēju ieinteresēt publiku, kura nebrauc uz izrādēm un koncertiem Rīgā.
Zvaigžņu mednieki
«Mums ir viegla roka jaunu zvaigžņu meklēšanā,» stāsta Indra Lūkina, kura kopā ar komponistu Arturu Maskatu festivālam sarūpējusi deviņus notikumus no intīmas kamermūzikas Cēsu pils klētī līdz lieliem pasākumiem, kas Pils parka estrādē uzrunā līdz trim tūkstošiem cilvēku. Pirms diviem gadiem atklātā jaunā zvaigzne akordeoniste Ksenija Sidorova šoreiz muzicēs kopā ar jauno diriģentu Jāni Liepiņu un kamerorķestri Sinfonietta Rīga (Cēsu sporta kompleksā 29.VI plkst. 20). Festivālā koncertēs gan profesionālais pūtēju orķestris Rīga kopā ar maestro Raimondu Paulu (Pils parka estrādē 30.VI plkst. 17), gan Andra Veismaņa vadītais Vidzemes kamerorķestris. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris sniegs galā koncertu kopā ar diriģentu Andri Pogu un pianistu Reini Zariņu (sporta kompleksā 12.VII plkst. 20). Īpašs viesis būs studentu simfoniskais orķestris no Beļģijas pilsētas Luvēnlanēvas programmā Dejas ar Riekstkodi (11.VII plkst. 20), sadarbībā ar viņiem noorganizēts arī izglītojošs «jauniešu vīkends». Ar jaunu programmu uzstāsies vijolniece Elīna Bukša. Cēsu pils klētī notiks elektroakustiskās spēles. Festivāla noslēgumā 20. jūlijā Cēsu pils parka estrādē Liepājas teātris izrādīs Kārļa Lāča mūziklu Pūt, vējiņi!.
Vārds Nastavševam
Festivāla teātra programmas uzmanības fokusā ir jaunais režisors Vladislavs Nastavševs ar trim iestudējumiem: Daniila Harmsa lugu Vecene (Latvijas Nacionālais teātris), abām Valmieras teātra izrādēm Augusta Strindberga Jūlijas jaunkundze un V. Šekspīra Makbets, kurā režisors pats tēlos Makbetu. Kino jomā varēs baudīt kinozinātnieces Valentīnas Freimanes veidotu britu kino klasikas izlasi - 12 filmas Cēsu pils klētī (darbdienās plkst. 20) un pils pagalmā (brīvdienās plkst. 22). Nākamgad kino programmu jau rādīs digitalizētā, modernā kinozālē, tur varēs arī translēt operu tiešraides.
«Vizuālo sadaļu visspilgtāk reprezentē bukleta vāciņš, kur redzams slovēņu mākslinieka Vadima Fiškina darbs Miss Christmas. Tas būs skatāms brūzī,» vizuālās mākslas programmas direktore Daiga Rudzāte ieintriģē par izstādi, kurā būs skatāmi 10 valstu 17 mākslinieku darbi. Šogad ekspozīcijas kurators ir Viļņas Laikmetīgās mākslas centra vadītājs Ķēstutis Kuzins. Naratīvs, fikcija, dokumentālisms ir pamatakmeņi, uz kuriem balstīta viņa veidotās izstādes Vasaras lasījumi koncepcija.
Mākslai jaunā vietā, kādreizējā Cēsu tipogrāfijā, kas pazīstama arī kā Čira tipogrāfija, ļoti lielā telpā būs skatāma jaunās fotomākslinieces Karlīnas Vītoliņas pirmā personālizstāde Portreti. Līdz šim viņa pazīstama no glancētu, glamūru stila žurnālu lappusēm. Savukārt Cēsu Izstāžu namā, turpinot sadarbību ar privātkolekcionāriem, no Dinas un Jāņa Zuzānu kolekcijas būs skatāma Visvalža Ziediņa izstāde Bezdibenis - jauni un neredzēti darbi, kas atrasti Ziediņa arhīvos. Arī šogad festivālu jaudīgi atbalstījusi gan Kultūras ministrija un Kultūrkapitāla fonds, gan SEB banka un LMT.