Līdzīgi kā kvalifikācijā, arī finālsacensībās Sirmais jau pirmajā metienā sasniedza labu rezultātu. Ar 81,86 metru tālu raidījumu Zigismunds kļuva par sacensību līderi, taču bija puslīdz skaidrs, ka ar šo rezultātu medaļas izcīnīšanai nepietiks. Sacensību gaita gan pārsteidza. Otrajā sērijā Sirmo apsteidza kvalifikācijas tālākā metiena īpašnieks soms Anti Rūskanens (82,44), krietni gan atpaliekot no trešdien sasniegtā rezultāta 88,23 metriem. Trešajā sērijā vadību pārņēma čehs Viteslavs Veselijs (83,59), taču Zigismunds arī pēc trešās un ceturtās sērijas ar 81,86 metriem saglabāja trešo pozīciju. Un tad sekoja uzliesmojums! Piektajā metienā Sirmais sasniedza lielisku rezultātu 86,66 metri, par pieciem centimetriem labojot personisko rekordu. Konkurenti atbildes gājienam vairs nebija gatavi.
Latvijas vieglatlētiem Eiropas čempionātos šī ir trešā zelta godalga pēc neatkarības atgūšanas. Barjerskrējējs Staņislavs Olijars uzvarēja 2006. gadā Gēteborgā un Ineta Radeviča - 2010. gadā Barselonā. Bagātākais mūsu atlēts Eiropas čempionātos ir Jānis Lūsis, kurš PSRS izlases sastāvā izcīnīja četrus Eiropas zeltus.
Rīta programmā šķēpmešanas kvalifikācijas sacensības sievietēm sākās ar nepatīkamu pārdzīvojumu. Līna Mūze pirms metiena izdarīšanas pakrita un sāpju grimasē palika guļam uz ieskrējiena celiņa. Mūzei sacensības bija beigušās. Sinta Ozoliņa pēc pārslimotās angīnas vēl nav atguvusi optimālo kondīciju, tāpēc ar sasniegtajiem 57,58 metriem neiekļuva 12 finālsacensību dalībnieču pulkā. Bija jāmet vismaz 55 centimetrus tālāk. Galvenā cerība Madara Palameika līdz 60 metru atzīmei neaizsniedzās, taču 59,71 metrs bija sestais labākais rezultāts kvalifikācijas sacensībās. Sezonas ranga līdere čehiete Barbora Špotakova meta vistālāk (63,73), savukārt ranga otrais numurs vāciete Kristina Husonga (57,17) nekvalificējās sestdien paredzētajām finālsacensībām.
Trīssoļlēkšanas kvalifikācijā Elvijam Misānam ar pirmajā lēcienā sasniegto rezultātu 16,50 metri pietika iekļūšanai finālsacensībās.