Sniegavīra dvēsele gan ir tāds teatrāls uzstādījums,» stāsta mākslinieks, runājot pa tālruni no automašīnas ceļā uz _copi_. «Tas ir baigi apsūkāts jautājums, kur tā dvēsele ir - ogles gabalā, spainī, burkānā? No visām dzirdētajām versijām man tuvākā ir, ka tā ir no gaisa krītošajā sniegā, un arī jāpiekrīt, ka tā ir mazā sniegavīra cēlāja sirdī.»
Vēl kāds tēls, ko R. Koļcovs ekspluatē izstādē, ir skaitlis 6, jo sešstūris ir ūdens kristāla forma. «Skābeklis ir stabils, savukārt ūdeņradis ir tas vājprātīgais elements, pateicoties tam, nav vienādu sniegpārslu,» viņš piebilst.
Neraugoties uz ziemīgo tēmu, dominējošo darbu kategoriju izstādē veido R. Koļcovam raksturīgās delikāti vijīgās, afrikāniskās sievietes. Tad vēl instalācija un brutālāka, bet vienlaikus diskrētāka stila eļļas un akrila gleznas, arī ar lokomotīvi un kuģi. «Pienesums ekonomikai - tranzīts un tā,» mākslinieks skaidro šos jaunā stila darbus. «Nē, īstenībā ir tā, ka gan vilciens, gan lokomotīve bija pēkšņs impulss.»
Uz jautājumu, kādēļ viņš turpina gleznot kailās afrikāniskā izskata sievietes, Roberts Koļcovs atbild: «Man gan viņas liekas ebrejiskas.» Šie tēli ir R. Koļcova rokraksts, stabila vērtība viņa gleznās. «Vienkārši laikam patīk tā lieta, līdz ar to turpinu tās zīmēt. Varbūt tas tāds veltījums, jo tajos platuma grādos - Tuvajos Austrumos - tāda izskata sievietes neļauj zīmēt ticība. Pašam tās patīk, tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc kaut ko mainīt. Pārsvarā tas tā īsti apzināti nenotiek. Mākslas darbā daudzas lietas nāk nesaprotamos ceļos.»
Lielākā daļa darbu izstādē ir jauni, vienīgi mazākie ir «no gultapakšas». Ar savu gleznu izteikti gareno formātu viņš iemēģina roku rudenī gaidāmajai izstādei Arsenāla radošajā darbnīcā, kur paredzamas dubulti tik garas gleznas kā Majoros skatāmajā ekspozīcijā.
Koļcova rokraksts nāk no Pasīvās dekadences laikiem 80. gadu beigās, kad viņš bija izveidojis radošu apvienību ar mākslinieku Aivaru Vilipsonu. «Tur bija loģiski un saprotami uzstādījumi - zīmējums, līnija, ritms un erotika kā prioritātes,» viņš atceras. Kādreiz minēto apvienību tiešām apvija erotiska enerģija, līdzīgi kā tā, savā veidā gan netiešāk, apvij ielu mākslu - viņa dēla un Mākslas akadēmijas topošā aspiranta Kristapa nodarbi. «Viņš ir uzņēmis savu kursu vizuāli. No manis vienīgi vispārīgs padoms tehniskās lietās pieejams,» atzīst R. Koļcovs.