Kur redzat lielāko problēmu šobrīd LNO?
Problēmu plato: nav spices, bet ir milzīgs, augsts kalns, kur nevar pateikt, kurš no pakāpieniem ir lielāka un kurš - mazāka problēma. Ir jāpārskata 2014. un 2015. gada sezonas repertuārs, lai varam cerēt kaut cik noturēties esošajā finansiālajā stāvoklī. Skaidri zinu, ka otrajā sezonā būs izmaiņas: gan jautājumā par diriģentiem, gan režisoriem, gan repertuāru kā tādu. Otrkārt - kolektīva iekšējā atmosfēra bijusi dramatiska ne tikai pārejas periodā, bet daudzus gadus. Tā ir menedžmenta attieksme pret milzīgu kolektīvu, kurā liela problēma ir atalgojums un savstarpējā komunikācija. Saprotu, ka citu teātru direktori skaļi paudīs neapmierinātību, ja Operai palielināsies finansējums, bet neizbēgami jautājums ir tikai tāds: vai mēs Operu nākamajā gadā nolaižam uz maksātnespēju, vai tomēr kaut kā izdzīvojam. Nemaz nerunāju par instrumentiem orķestrī un skatuves tehniku. Jautājumu loks ir tik milzīgs, ka jāsaka - lai Dievs man stāv klāt!
Ko nozīmē - prioritāte būs mūzika?
Visi apstākļi liecināja, ka, veidojot izrādes, prioritāte bija inscenējumam un režisora uzstādījumam: libretā ierakstīto vēstījumu katrs atļaujas pārtransformēt tā, kā komponists nemaz nav domājis. Brīžiem radās sajūta: ja operas darbība notiek vecajos laikos, tā katrā ziņā jāpārceļ uz mūsdienām. Man tomēr ir gadījies redzēt modernus operu iestudējumus pasaulē, kur tas tā nav, ir abstrakta vide. Negribu noniecināt iepriekšējo, bet gribētu teikt, ka ir jādomā uz priekšu.
Esat pret režijas teātri Operā?
Gribu atgriezties pie situācijas, kad galvenais diriģents ir būtisks cilvēks Operā, uz kuru kā profesionāli varu paļauties, kurš strādā ar jaunajiem dziedātājiem, ir gatavs aiziet uz Mūzikas akadēmiju, klausīties operklases uzvedumus un atlasīt jaunos dziedātājus, pārbaudīt kaut mazās lomiņās. Viņam jābūt nacionālam kadram, tāpēc ka neviens nerūpēsies par pašu ādu kā mēs paši.
Pašreiz Operas galvenais diriģents gan ir lietuvietis.
Modests Pitrens ir augstas klasas profesionālis. Domāju, ka atradīsim vienošanos, lai viņš turpinātu darbu. Bet jautājums ir par bāzi: lai diriģents regulē procesu, nevis skatoties, vai solistei ir tievas vai ne tik tievas kājas, bet gan uz māksliniecisko procesu, uz dziedāšanu. Saprotu, ka modē ir kārnās meitenes, bet tomēr domāju, ka ne vienmēr to var, it sevišķi Vāgnerā. Tur jābūt spēcīgiem organismiem, kas spēj «tauri» virzīt uz publiku.
Raudzīsiet diriģentu jauno talantu vai vecmeistaru vidū?
Negribu vēl nosaukt personālijas, ar cilvēkiem vēl ir jārunā. Tas notiks tuvākās nedēļas laikā. Tūlīt.
Jūsu atbilde tiem, kuri raizējas, ka Operā tagad iestudēs jūsu paša darbus, balstīsiet dēla - diriģenta Jāņa Liepiņa karjeru?
Lai nesatraucas. Pirmkārt, jau divpadsmit gadu nevienu operu neesmu rakstījis un jaunu neesmu plānojis. Vecie darbi jau ir nospēlēti, un būtu diezgan jocīgi, ja es mēģinātu tos iedabūt Operas repertuārā. Jānis Liepiņš jau sen pirms pārmaiņām LNO ir ieplānots kā otrais diriģents Dž. Verdi Trubadūra jaunuzvedumam šīs sezonas otrajā pusē.
Kāpēc jāpārskata repertuārs?
Nākamās sezonas plāns rada bažas par iespējamo publikas apmeklējumu un spēju to visu pacelt. Atgriežos pie tā, kā šodien iztrūkst Operā: ilgus laikus kopš Hendeļa Alčīnas nav bijusi neviena baroka opera. Neesmu redzējis nevienu operu no klasiskā latviešu operu repertuāra. Lai man piedod muzikologi, bet A. Žilinska Zelta zirgs ir vērtība - melodiska mūzika, tautas opera. Tikai nav šodien Jāņa Zābera. Tālākā nākotnē negribu atteikties no kādas komiskās operas latviešu valodā: Figaro kāzas vai Seviljas bārddzinis ļoti labi derētu lokālajām viesizrādēm Rēzeknē, Liepājā u. c.
Kā ar starptautisko sadarbību, apmaiņu?
Bet ko mēs mainām? Maiņa notiek galvenokārt ar baletu. Balets ir mūsu absolūtā vērtība, kuru varam pārdot viesizrādēs. Man ir ļoti jāapbēdina kāds, kurš varbūt domā, ka Makao ir ļoti nopietna vieta, kur braukt, jo tas ir kazino. Varbūt kaut kas tiek pelnīts, bet Makao ir Austrumu lielākais kazino tīkls. Nedomāju, ka tā ir sapņu vieta Latvijas operai, ka tās ir prestižas viesizrādes. Nākamsezon ieplānotas viesizrādes Japānā, taču paralēli ir izrādes šeit. Kas tad tur brauks? Vai tev ir gadījies dzirdēt: Metropolitēna operas vai Vīnes operas viesizrādes? Es neesmu. Viņi spēlē savā operā. Tas palicis no padomju laikiem, ka jābrauc viesizrādēs. No izrāžu apmaiņas, līdzekļu ekonomijas netaisos atteikties. Bet viesizrādēm jēga it tikai tad, ja braucam ar saviem dziedātājiem. Nav jēgas paņemt slovāku, čehu vai gruzīnu dziedātājus un braukt kā LNO. Jura Karlsona balets Karlsons lido ir veiksmes stāsts, jo A. Lindgrēnes gabals nekad nav bijis iestudēts baletā. Domāju, to var rādīt Stokholmā, Malmē vai Kopenhāgenā.
Kā redzat sadarbību ar iepriekšējo LNO direktoru režisoru Andreju Žagaru?
Viņam šosezon paredzēts iestudēt Trubadūru un Rožu kavalieri. Sadarbība ir iespējama budžeta varēšanas iespējās. Jābūt skaidram režisora scenārijam, ko skatīsimies kopā ar māksliniecisko padomi. Kur jau ir saslēgti līgumi, vairs nevaru maisīties. Bet par turpmāko man ir savas vīzijas un, domāju, būs arī mākslinieciskajai padomei - ko mēs gribam redzēt uz Operas skatuves.
Līdz šim Operā arvien vispirms darīts, pēc tam prasot krietnu piešprici no valsts. Jūsu versija: taupīt vai riskēt?
Pirmais, ko darīšu - jāpārskata visi līgumi, kas noslēgti uz priekšu. Diemžēl ir jāsaka, ka nākotnē jau ir iestrādāts liels mīnuss. Bet, ja tur jau ir saistoši līgumi, ko es varu darīt? Mans uzdevums būs tos izpildīt, jo pretējā gadījumā būs tiesas, soda naudas, skandāls. Visas ziepes būs 2014. gada sezonas beigās. Operai pašu ieņēmumi jāpalielina, kaut asinis pa degunu nāk. Protams, jāstrādā ar sponsoriem. Par jau saslēgtiem līgumiem nevaru atbildēt ar savu ādu. Vispirms ir jāsaprot, kādi ir apstākļi. Tad rakstīsim ziņojumu Kultūras ministrijai. Tad valdībai būs jādomā, ko darīt. Ja ne, tad nākamajā gadā Operu var aizklapēt ciet.