Zviedrija savas liberālās migrācijas politikas dēļ ir otrs iecienītākais patvēruma meklētāju galamērķis Eiropā aiz Vācijas. Kopš janvāra Skandināvijas valstī ieradušies jau vairāk par 120 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kas ir vairāk nekā pērn visa gada laikā.
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi vienojušies piešķirt finansējumu Āfrikas valstīm, lai palīdzētu tām cīnīties ar cēloņiem, kas izraisījuši nekontrolējamu migrantu plūsmu uz Eiropas valstīm, galvenokārt šķērsojot Vidusjūru, kur šajā gadā noslīkuši jau vismaz 3455 labākas dzīves meklētāji, informē Starptautiskā Migrācijas organizācija.
Mājiens ES partneriem
Zviedrija robežkontroli valsts dienvidos atjaunoja vakar pusdienas laikā un turpinās to vismaz deviņas dienas ar iespēju pagarināt vēl uz 20 dienām. Pasu pārbaudi uz robežas nejaušā kārtībā veiks personām, kas Zviedrijā ieradīsies pa autoceļiem, dzelzceļu un jūru. Visjūtamāk kontrole skars Zviedriju un Dāniju savienojošo Ēresunda tiltu, ko ik dienu šķērso aptuveni 20 tūkstoši automašīnu, un prāmju termināļus, vēsta TheLocal.se.
Zviedrija iekļaujas Šengenas zonā, kas nodrošina brīvu personu kustību starp 22 ES dalībvalstīm, tomēr valstīm īslaicīgi ir atļauts atjaunot robežkontroli, ja ir «nopietni apdraudēta sabiedriskā kārtība un iekšējā kārtība». Pēdējo mēnešu laikā šo atrunu robežkontroles atjaunošanai izmantojušas arī Francija, Vācija, Austrija un Slovēnija.
Zviedrijas iekšlietu ministrs Anderss Igemans paskaidroja, ka valsts centriski kreisā koalīcijas valdība spērusi šādu soli, lai «nodrošinātu kārtību un stabilitāti». «Mēs nevēlamies ierobežot patvēruma meklētāju skaitu, bet efektīvāk kontrolēt patvēruma meklētāju plūsmu,» viņu citē BBC. Zviedrijas Migrācijas aģentūra norāda, ka robežkontrole palīdzēs reģistrēt jauniebraucējus un novērst, ka migranti valstī uzturas nelikumīgi.
2014. gadā Zviedrija uzņēma 81 tūkstoti patvēruma meklētāju, no tiem 30 tūkstoši bija nepilngadīgie bez pavadoņiem, bet jaunākās prognozes liecina, ka līdz šī gada beigām varētu ierasties pat 190 tūkstoši. Migrācijas aģentūra jau ir brīdinājusi, ka tai nepietiks resursu, lai izmitinātu visus patvēruma lūdzējus.
Zviedrijas valdība ir vērsusies pie pārējām ES dalībvalstīm ar aicinājumu uzņemt daļu no patvēruma meklētājiem un neslēpj, ka robežkontroles atjaunošana ir «sveiciens» ES partneriem. «Zviedrija uz saviem pleciem ir uzņēmusies lielāko atbildību par bēgļu krīzi. Ja vēlamies tikt galā ar šo kopējo izaicinājumu, tad arī citām valstīm ir jāuzņemas atbildība,» sacīja A. Igemans.
Pārāk liesa palīdzība
Noslēdzoties ES dalībvalstu un Āfrikas valstu līderu samitam Maltā, vakar tika izziņota ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai izveide, lai samazinātu afrikāņu migrāciju uz Eiropu. 1,8 miljardus eiro vērtais fonds tiks finansēts galvenokārt no ES kopējā budžeta, bet Brisele vēlas, lai arī dalībvalstis novirzītu savus līdzekļus. Latvija fondā plāno iemaksāt 50 tūkstošus eiro, informē Ārlietu ministrija.
Fonda līdzekļi tiks novirzīti dažādiem projektiem, lai veicinātu nodarbinātību un uzlabotu izglītības un veselības aprūpes kvalitāti migrantu tranzīta un izcelsmes valstīs, cīņai pret cilvēku kontrabandu un radikalizāciju un ciešākai sadarbībai nelegālo migrantu atgriešanai viņu izcelsmes zemēs Āfrikā, liecina sanāksmē apstiprinātais rīcības plāns.
Atsevišķu Āfrikas valstu vadītāji sūdzējušies, ka ar ES piešķirtajiem līdzekļiem esot krietni par maz, lai risinātu neskaitāmās problēmas, kas piespiedušas aptuveni 150 tūkstošus afrikāņu šogad doties uz Eiropu.
Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja, ka Maltas samits ir tikai sākums: «Mums priekšā ir liels darbs.» Viņai piebalsoja ES Padomes prezidents Donalds Tusks. «Mēs nelolojam ilūzijas, ka varam uzlabot situāciju vienas nakts laikā, bet esam gatavi sniegt cilvēkiem alternatīvas, lai viņi neriskētu ar dzīvību,» sacīja D. Tusks.