A. Brigmanis neredz šeit apdraudējumu koalīcijas stabilitātei un atsaucas uz vēlētāju zvaniem, kā arī partijas biedriem reģionos, kas atbalstot ZZS sākto enerģisko darbību. Uz vaicāto par sadarbības partnera partijas Latvijai un Ventspilij līdera Aivara Lemberga lomu A. Brigmanis atbildēja, ka A. Lembergs to neietekmējot. «Laiks, kad Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava uzņemties atbildību, tuvojas. Atslēga ir premjere Laimdota Straujuma. Ja viņa kaut kādu iemeslu dēļ nolems dot vietu citam, ZZS šo iespēju noteikti izmantos un nepieļaus, ka Vienotība deleģē Jāni Reiru vai kādu citu savu premjera kandidātu,» sacīja Māris Kučinskis, kurš ZZS pārstāv Liepājas partiju. Viņš atzina, ka L. Straujuma ir «ārkārtīgi cienīta kā cilvēks, kas spēj sabalansēt kopējās intereses». Taču ZZS kapacitāte valdībā esot pastiprinājusies ar veselības ministra Gunta Belēviča un ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas ienākšanu tajā, un «kaut kad šai enerģijai ir jānāk uz āru».
Straujuma neatkāpsies
Otrās valdības 100. dienas priekšvakarā L. Straujuma šonedēļ preses konferencē šķita enerģijas pilna un apgalvoja, ka neplāno demisionēt, «lai ko arī rakstītu». Viņa smaidot teica: «Man ir prieks par katra ministra darbu. Es nevaru ielikt atzīmes, mēs strādājam kā komanda un esam visi kopā.» Premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga ir informējusi, ka drīzumā paredzama L. Straujumas tikšanās ar bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura varētu sniegt papildu iedrošinājumu.
Edvards Smiltēns (Vienotība) atzina, ka sākumā L. Straujuma bijusi nedroša, jo pēkšņi viņai bija ļoti liela slodze, kā arī jauni pienākumi, «taču tagad premjere ir iejutusies un jūtas stabili arī ārpolitikā». Arī Kārlis Šadurskis (Vienotība) neredz nevienu pazīmi, kas liecinātu par valdības vadītājas nogurumu. ZZS cerības, visticamāk, saistās ar L. Straujumas agrākajiem plāniem labi novadīt Eiropas Savienības prezidentūru un tad dot vietu citam. A. Brigmanis piekrīt, ka L. Straujuma labi strādā. Uz jautājumu, kā tādā gadījumā ZZS plāno pārņemt Ministru kabineta vadību, A. Brigmanis atbildēja: «Ir vajadzīga pacietība un lietu sakritība.» Tas nozīmē - varot pienākt brīdis, kad valdība vairs nevelkot. Premjere jau zaudējusi cīņā ar ZZS par dalību Expo, kurā Latvija nepiedalīsies. Priekšā ir vienošanās par to, kā notiks gāzes tirgus atvēršana. Vienotības politiķi neoficiāli pieļāva, ka ZZS iespējās ir valdībā «pa kripatiņai drupināt mūsu veiksmes stāstu» un tad vienā brīdī varēs pateikt, ka ekonomikas izaugsmes tempi mazinās.
Politiskā spēkošanās
Vēlētājiem, iespējams, ir vienalga, vai koalīcijas līgums ir vai nav spēkā, bet cilvēki jutīs pārmaiņas dzīves kvalitātē. Par to, lai sabiedrībā vājinātu Vienotības pozīcijas, rūpējas Saskaņa ar savām publiskajām runām, kādas opozīcijai piedien. Jo vājāka būs premjera partija, jo lielākas iespējas nostiprināties ZZS. Šī cīņa notiek gan ar atklātiem, gan slēptākiem paņēmieniem. Piemēram, Vienotības vājajam posmam, kāda ir līderes Solvitas Āboltiņas iekšējā opozīcija, piespēlē informāciju, kas izraisa partijā iekšējos nemierus, un no malas izskatās, ka Vienotība sevi grauj ar savām rokām.
Kāds no Latvijas Zaļās partijas (LZP) līderiem sacīja, ka ārējos apstākļus nav pamata vainot - tas, ka Vienotībā nav vienotības, ir šīs valdības lielākā problēma. LZP pārstāvis piekrita runāt tikai neoficiāli, bet viņš nepieļāva, ka kāds no ZZS deputātiem varētu kopā ar Saskaņu izraudzīties Valsts prezidentu. Viņaprāt, nekas arī neliecina par ZZS vēlmi gāzt valdību un deleģēt savu premjeru. Zaļā partija to neatbalstītu, arī potenciālā kandidāte D. Reizniece-Ozola, visticamāk, būs izaugusi līdz šim postenim pēc pāris gadiem, nevis šoruden. Tā bija atbilde uz vaicāto par Zaļās partijas atbildību, jo tieši tās līderis Raimonds Vējonis vada Aizsardzības ministriju. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš atturīgi vērtēja ZZS spēkošanos ar Vienotību, taču uzskata, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā tāda nebūtu pieļaujama, jo visiem kopā ir jādomā par valsts drošību. E. Smiltēns uzsvēra, ka politiskā nestabilitāte varot atstāt dramatiskas sekas tieši no valsts drošības viedokļa.