Tādējādi labā ziņa ir tā, ka ekonomiskā pieauguma tempu kritums pagaidām nav izvērties inercē. Līdz ar to pēdējie dati var viest cerības, ka pat brīdī, kad globālajā tirdzniecībā pieaugums apsīkst un tas pats notiek arī vairākās uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs, mūsu valsts tautsaimniecībai izdodas atrast kompensējošus faktorus, lai saglabātu noturīgu attīstību.
Tiesa, vienlaikus jāatceras, ka Latvija ir visai atvērta ekonomika un ja globālās norises būs vērstas uz tālāka pieauguma tempu samazināšanos, ar šo pašu tendenci ir jārēķinās arī mūsu valstī. Jāņem arī vērā, ka pasaules ekonomikas attīstība pēdējā laikā visai cieši bijusi saistīta ar centrālo banku monetāro politiku, kas vērsta uz kreditēšanas apjomu pieaugumu.
Lēciens rūpniecībā?
Šobrīd publiski pieejamie dati par to, kas īsti noticis ar trešā ceturkšņa ekonomikas izaugsmi, ir visai skopi, tomēr statistiķu aprēķini liecina, ka valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3% un 3%), tostarp mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 2,1%. Minētajos datos ļoti interesants varētu šķist pašreizējiem apstākļiem samērā straujais pieaugums tieši rūpniecībā, sevišķi tāpēc, ka gadu gaitā vislielākajai apstrādes rūpniecības apakšnozarei – kokapstrādei – nākas saskarties ar dažādām negācijām eksporta tirgos. Dabas kataklizmas, kas iepriekš likušas tīrīt Rietumeiropas mežus, veicinājušas ievērojamu piesātinājumu kokmateriālu tirgū. Vienlaikus ļoti sarežģītos apstākļos Eiropā un arī citviet pasaulē ir nonākusi transporta līdzekļu ražošana, kas arī ir mazinājis pieprasījumu pēc kokmateriāliem. Attiecībā uz vēl vienu lielo kokmateriālu tirgus noņēmēju – būvniecību – Eiropā situācija nav vienāda. Kamēr uz lētu kredītu bāzes daudzviet Rietumeiropā vērojamas nozares attīstības iespējas, tikmēr vienā no Latvijas vislielākajiem eksporta tirgiem – Zviedrijā – jau kādu laiku runā par nekustamā īpašuma tirgus burbuli. Ja Baltijas jūras pretējā krastā sabruks nekustamā īpašuma tirgus, tas nozīmēs arī būvniecības apstāšanos, līdz ar to arī vajadzība pēc kokmateriāliem strauji saruks.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 4. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Dienas bizn. 30.10. labs raksts
DNM - atbalsts aplokšņu algām
Posts legālajai ekonomikai