Citi analītiķi Vācijas izstāšanos no eirozonas gan uzskata par maz ticamu, taču atzīst, ka izmaiņas eirozonā nākotnē varētu būt gaidāmas.
Pēdējo gadu ekonomiskā krīze eirozonā nenoliedzami ir pierādījusi, ka vislielākā loma finansiālās palīdzības sniegšanā grūtībās nonākušajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir tieši Eiropas spēcīgākajai ekonomikai Vācijai. Tieši šī valsts veic lielākās iemaksas Eiropas Savienības budžetā un līdz ar to arī lielākos ieguldījumus Eiropas finansiālās stabilitātes fondā.
Tomēr, pieaugot dažādu valstu grūtībām, cenšoties samazināt savus parādus un ierobežojot valstu deficītu, ir aktualizējies jautājums par to, cik ilgi Vācija vēl būs spējīga šādu palīdzību nodrošināt? Vairojoties nestabilitātei tā dēvētajās Eiropas perifērijas valstīs, arī Vācijas kredītreitingu nākotnes perspektīvas ir samazinātas.
Šajā situācijā arvien satraucošākas liekas ziņas par to, ka liela daļa Vācijas iedzīvotāju uz dalību eirozonā sāk skatīties arvien skeptiskāk. Tas ir saprotams, jo grūtībās nonākušo eirozonas valstu glābšanu uz saviem pleciem izjūt tieši vācu nodokļu maksātāji.
Pirms dažām dienām eirozonus ūdeņus saviļņoja kādas aptaujas rezultāti Vācijā. Institūts "Emnid" konstatēja, ka 51% vāciešu uzskata, ka Eiropas lielākajai ekonomikai klātos labāk, ja tā neatrastos eirozonā, kamēr 29% respondentu norādīja, ka tad valstij klātos sliktāk. No otras puses, skatoties vairāku gadu griezumā, šāds rezultāts nav pārāk pārsteidzošs, un vāciešu vērtējums par eiro vairākkārt bijis negatīvāks kā vidēji eirozonā.
Kad eiro tika ieviests skaidrās naudas apritēt pirms desmit gadiem, 52% vāciešu kopējās valūtas ieviešanu vērtēja kā kopumā neizdevīgu. Par to liecina Eirobarometra dati. Arī nākamajos gados vairākums aptaujāto vāciešu uzskatīja, ka eiro kopumā Vācijai nav izdevīgs, izņemot 2006.gadu, kad 46% kopējo valūtu atzina par valstij labu esam.
Kopš 2008.gada Eirobarotmetra aptaujā šāds jautājums par kopējo ietekmi uz paša valsti vairs neparādās, bet tā vietā lūgts atbildēt, vai kopējā valūta ir laba vai slikta lieta Eiropai. Šeit paveras citāda aina, un 2009.gadā pat 75% vāciešu atbildēja pozitīvi. Tomēr krīzei uzņemot apgriezienus, līdzīgi kā citviet eirozonā, arī Vācijas iedzīvotāji eiro ietekmi uz Eiropu vairs nezīmē tik gaišās krāsās. Pērn jau ceturtā daļa uzskatīja, ka Eiropai kopējā valūta ir slikta lieta.
Swedbank vecākais ekonomists Mārtiņš Kazāks par iespējamo Vācijas izstāšanos no eirozonas izsakās visai skeptiski. Aprēķini par to, cik varētu izmaksāt Vācijas vai kādas citas valsts iespējamā izstāšanās no eirozonas ir visai atšķirīgi. Tiek uzskatīts, ka Vācijas atteikšanās no eiro valstij pirmajā gadā varētu maksāt 20-25% no iekšzemes kopprodukta, šim skaitlim nākamajos gados samazinoties.
Citi aprēķini liecina, ka zaudējumi varētu sasniegt pat 40%. Mārtiņš Kazāks norāda, ka Eiropas Savienība un eirozona pašlaik sastāv no finansiāli nabadzīgākām valstīm un daudz spēcīgākām valstīm. Nevienam nav noslēpums, ka bagātākās valstis faktiski finansē nabadzīgākās, tāpēc spēcīgo valstu aiziešana no eirozonas nozīmētu vienotās valūtas zonas sabrukumu, jo vājās valstis, pat apvienojot savus spēkus, nebūtu spējīgas veiksmīgi funkcionēt. Pastāv arī risks, ka nabadzīgākās valstis vēlēsies savu parādu norakstīšanu, līdzīgi kā tas bija Grieķijas gadījumā, bet nevēlēsies turpināt reformu īstenošanu.
Mārtiņš Kazāks ir pārliecināts, ka, visticamāk, no eirozonas nākotnē tomēr tiks izstumtas vājākās valtis, nevis stiprākās.