Pavisam tika vērtēti četri sanācijas priekšlikumi, kas tika iesniegti administratoram.
Administrators ir apstiprinājis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) savu rekomendāciju kā Krājbankas maksātnespējas risinājumu izvēlēties bankrotu. Ja FKTK to akceptēs, tiks sākta dokumentācijas gatavošana, kuru iesniegt tiesā, lai ierosinātu bankrota procedūru.
KPMG Baltics ir rūpīgi izvērtējis iesniegtos sanācijas priekšlikumus pēc vairākiem kritērijiem. Viens no tiem bija kreditoru prasību restrukturizācija, kur visi priekšlikumi balstījās uz pieņēmumu, ka visi kreditori, tostarp Latvijas valsts, ir gatavi finansiāli iesaistīties maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka glābšanā.
Taču saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds, kas ir lielākais bankas kreditors, nedrīkst līdzekļus izmantot citiem mērķiem kā tikai garantēto atlīdzību izmaksai, norāda KPMG Baltics. Bez kreditoru līdzdalības potenciālā investora piedāvātais finanšu ieguldījums bija nepietiekams. Līdz ar to administratoram nav pamata rekomendēt FKTK citu risinājumu kā bankrotu.
KPMG Baltics norāda, ka diviem sanācijas priekšlikumiem bija dažādi iesniedzēji, bet viens un tas pats investors. Diemžēl tā piedāvātais finanšu ieguldījums nebija pietiekams, lai banku sanētu. Turklāt tas prasīja arī būtisku valsts līdzdalību, tostarp pārvēršot lielākā bankas kreditora - Noguldījuma garantiju fonda - prasījumu pret Latvijas Krājbanku, kas izveidojies, izmaksājot garantētos noguldījumus bankas klientiem, ilgtermiņa parādzīmēs.
Tādējādi neviens no piedāvātajiem sanācijas priekšlikumiem neatbilda visiem izvirzītajiem kritērijiem, norāda KPMG Baltics.
Visi Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumi tika vērtēti pēc sekojošiem kritērijiem: ieguldījumam bankas pamatkapitālā ir jābūt pietiekošam, lai tas atbilstu minimālajām kapitāla pietiekamības prasībām, bankas likviditāte jānodrošina tādā apmērā, lai tā atbilstu minimālajām likviditātes prasībām un bankai būtu pietiekoši resursi atsākt ilgtspējīgu darbību, bankas kreditoru prasību restrukturizācija (norakstāmo prasījumu apjoma vai izmaiņas prasījumu atmaksas grafikā), lai banka varētu atsākt darbu, vīzija par bankas nākotni un biznesa plāns, kas nodrošinātu ilgtspējīgu bankas darbību, kā arī citi noteikumi, ko ir izvirzījis restrukturizācijas priekšlikuma iesniedzējs.
24.janvārī KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns preses konferencē sacīja, ka potenciālie investori patlaban netiek atklāti, taču tie ir no Ziemeļeiropas un austrumiem.
Trīs no iesniegtajiem sanācijas plāniem saistīti ar struktūrām vai investoriem, kuri iepriekš strādājuši Latvijā. Neviens no plānu iesniedzējiem gan nav tieši saistīts ar bijušajiem īpašniekiem.
Kā sacīja Jurcāns, minimālais ieguldījums, lai nodrošinātu bankas likviditātes apjomu vismaz 30% no saistībām un kapitāla pietiekamību vismaz 8% no saistībām, ir 170 miljoni latu.
No Latvijas Krājbankas kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Telekompānijas TV3 raidījums Nekā personīga 29.janvārī ziņoja, ka interesi investēt maksātnespējīgajā AS Latvijas Krājbanka izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkritije.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 2011. gada 23. decembrī Latvijas Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu.
Tiesa par Krājbankas maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.
Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu KPMG Baltics, bet kā Krājbankas pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.
KPMG Baltics bija jāvērtē, vai iespējama maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka sanācija, vai arī tiks sākta bankas bankrota procedūra.
Ja tiks pieņemts lēmums, ka banku nav iespējams sanēt, tad bankas administrators rīkosies tā, lai bankas aktīvi tiktu realizēti par maksimāli augstāko cenu. Aktīvi nav obligāti jāpārdod īstermiņā, ja bankas administrators uzskatīs, ka iespējamā pārdošanas cena ir pārāk zema un tādēļ neatbilst kreditoru interesēm.
Pēc tam, kad KPMG Baltics saņems rakstisku tiesas nolēmumu par bankas maksātnespējas pasludināšanu, tā pārņems AS Latvijas Krājbanka pārvaldību no FKTK.