Ekonomikas izaugsmei kļūstot lēnākai, svarīga ir piesardzība

Pēdējā laikā bieži tiek uzsvērts, ka Latvijā un citur pasaulē ekonomikas izaugsmes temps kļūst lēnāks, bet izskan arī optimistiska pārliecība, ka tik slikti kā 2009. gada globālās krīzes laikā nebūs. Kāds ir jūsu redzējums? 

Es arī uzskatu, ka tik traģiski, kā bija 2009. gadā, protams, nevajadzētu būt, jo toreiz bija daudz sakritību, kuras gan globāli, gan lokāli traucēja nonākt pie pozitīva risinājuma krīzes ātrai pārvarēšanai. Tas, ko mēs šobrīd ekonomikā redzam, ir vienkārši sabremzēšanās, mēs nerunājam par milzīgu izaugsmes kritumu vai krīzi. Ir gan jāņem vērā, ka tik strauji kā pēdējā laikā ekonomika vairs neaug un tuvākajā laikā arī neaugs.

Gan ikvienam iedzīvotājam, gan uzņēmumiem, gan politiķiem, gan arī kopumā valstij jārēķinās ar to, ka ekonomikas izaugsme ar visām no tās izrietošajām sekām nebūs tik fantastiski spēcīga, kāda bija vēl nesen.

Spēcīgās izaugsmes sekas mēs gan izjutīsim vēl ilgāku laiku, piemēram, Latvijā vērojamais atalgojuma kāpums ietekmēs gan uzņēmumu peļņas rādītājus, gan iespējas piesaistīt darbaspēku. Jau patlaban daudzi uzņēmumi ir sastapušies ar darbinieku trūkumu, un tieši šī iemesla dēļ uzņēmumi neaug tik strauji, kā varētu augt. Turklāt paralēli tam, ka uzņēmumi nevar atrast nepieciešamos darbiniekus, Latvijā kopumā darbaspēks kļūst dārgāks, un daudzi uzņēmumi šobrīd mēģina saprast, var vai nevar atļauties dārgāku darbaspēku, lai paplašinātos. 

Kuras jomas ekonomikas sabremzēšanās varētu skart visjūtamāk?

Ražojošajiem uzņēmumiem ieguldījumu atpelnīšanas laiks būs daudz ilgāks, nekā tas bija straujas izaugsmes apstākļos. Turklāt redzam, ka izaugsmes nav tranzīta nozarē, tieši pretēji – tajā vērojams kritums. Te gan jāuzsver, ka dziļam pesimismam nav pamata, kāpums tranzīta nozarē var atkal atjaunoties, jo, vērtējot ģeogrāfiskā aspektā, Latvijai ir atbilstošie nosacījumi tam, lai attīstītu tranzītu un ar to arī pelnītu. Taču jāapzinās arī ģeopolitiskie riski, kas ir radījuši šķēršļus un arī turpmāk varētu tos radīt tranzīta nozares izaugsmei mūsu valstī. Te vēl jāpiebilst, ka banku nozarē dažādi satricinājumi notiek laiku pa laikam, arī pēdējā laikā, un tas pretēji dažu ekspertu iepriekš paustajam neļauj uzskatīt banku sektoru par stabilitātes paraugu.

Kādas jomas varētu kļūt par Latvijas tautsaimniecības stabilitātes pamatu? 

Patlaban mums jādomā ģeogrāfiskā aspektā – piemēram, vai Rīga ir tāda pilsēta, kurā mērķtiecīgi, talantīgi cilvēki vēlas veidot un attīstīt savu uzņēmumu? Manuprāt, jā, Rīgai ir labas perspektīvas būt par tehnoloģiju, e-komercijas un dažādu digitālo pakalpojumu uzņēmumu atrašanās vietu, un tas var veicināt to, ka Latvijas iedzīvotāji paliek Rīgā un nedodas tālāk uz ārzemēm, un arī to, ka Rīga piesaista starptautiskā mērogā strādājošus uzņēmējus no citām valstīm. Te gan jāņem vērā, ka Latvijas vietējais tirgus ir ļoti mazs, un jāsaprot, ka daudz vairāk iedzīvotāju mūsu valstī nebūs – vismaz tuvākajā laikā noteikti ne, tādēļ jāorientējas uz darbību starptautiskā mērogā un uz eksporta tirgiem. Telekomunikāciju pakalpojumi Latvijā ir ļoti labā līmenī, un interneta iespējas vietējie uzņēmēji var izmantot ne mazāk kā citu Eiropas valstu uzņēmēji. Savukārt tādos tautsaimniecības segmentos, kuros vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi, ne Rīga, ne Latvija kopumā nav starptautiskā mērogā konkurētspējīga, jo ir jūtams strādājošo trūkums, enerģētikas cenas ir augstas, būvniecības izmaksas kāpj, turklāt ir arī infrastruktūras nepilnības, kas mazina Rīgas un visas Latvijas konkurētspēju starptautiskā mērogā. 

Daudz tiek runāts par to, ka Rīga varētu būt jaunuzņēmumu veidošanās centrs. Kā vērtējat jaunuzņēmumu segmenta perspektīvas?

Jaunuzņēmums – tā ir laba iespēja uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri interesējas par biznesa veidošanu, izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā. Ja arī nebūs lielu finansiālu ieguvumu, vismaz būs iegūta pieredze, kas var noderēt turpmāk, veidojot nākamo biznesa projektu.

Turklāt tieši mums, latviešiem, jaunuzņēmumu vide var nākt par labu tādā ziņā, ka palīdz atbrīvoties no pārāk spēcīgi izteiktas viensētnieka mentalitātes un iemācīties sadarbību.

Tas ir ļoti noderīgi, jo mūsdienu pasaulē komunikācijas prasmes ir ļoti nepieciešamas. Būtisks izaicinājums ikvienam jaunuzņēmumam gan ir kapitāla piesaiste, taču kopumā, starptautiskā līmenī meklējot, ir atrodami investori, kuri ir gatavi investēt tieši jaunuzņēmumos. Mūsu valstī gan joprojām trūkst uzkrātā kapitāla, ko varētu investēt gan vietējos jaunuzņēmumos, gan Latvijas biznesa vidē kopumā, taču tam ir arī objektīvi iemesli – mēs nevaram salīdzināt situāciju Latvijā ar tām valstīm, kurās kapitālu uzkrājušas daudzas paaudzes daudzu gadu desmitu, pat gadu simtu laikā. Taču jānorāda arī, ka diemžēl Latvijā nelielais uzkrātais kapitāls nereti ir izlietots patēriņa precēm vai aizplūdis no mūsu valsts, nevis investēts vietējās uzņēmējdarbības attīstībā.