Pat ja tev ir laba izglītība un pieredze nopietnos starptautiskos uzņēmumos, atrast darbu Latvijā, kamēr tu pats vēl strādā ārzemēs, var būt kārtīgs izaicinājums. Arī tāpēc, ka bieži vien darba devēji vēlas kandidātu satikt tikai klātienes intervijās, nav gatavi viņu gaidīt ilgāk par pāris nedēļām, kaut cilvēkam aiziešana no iepriekšējā darba var prasīt vismaz mēnesi, kā arī pauž šaubas un neticību, kāpēc vakances pretendents vispār vēlas pamest ērtos apstākļus citā valstī un atgriezties Latvijā.
"Kas gan tur ir tik nesaprotams? Vēlos būt valstī, kas ir mana dzimtene," saka Ginta Andersone un piebilst, ka arī profesionāli vēlas šeit būt novērtēta tāpat kā ārzemēs. Viņa uz savas ādas piedzīvojusi grūtības atrast darbu Latvijā, kamēr piedāvājumi no citām valstīm paši nākuši pretī. Ginta strādājusi gan tūrisma nozarē Turcijā, Grieķijā, Ēģiptē un Šveicē, gan finanšu un grāmatvedības jomā starptautiskos dalīto pakalpojumu uzņēmumos Polijā. Taču beidzot viņai ir izdevies atgriezties mājās – jau pusgadu Gintas darbavieta ir Rīgā, vienā no vadošajiem IT uzņēmumiem Tieto Latvia.
Gribu uz Turciju! Atkal!
Mācoties skolā, Gintai vienlīdz labi padevās gan valodas, gan matemātika un komerczinības, tāpēc uzņēmējdarbības vadības studijas šķita vienīgās, kas apvieno daudzas jomas. Jēkabpiliete Ginta negribēja studēt Rīgā, tāpēc iesniedza dokumentus Vidzemes Augstskolā un Ventspils Augstskolā (VeA), abās tika budžetā, bet palika pie Ventspils, kas bija paguvusi iepatikties kā pilsēta. Patika arī augstskola, kur bija personiska pieeja studentiem, pieredzējuši pasniedzēji. Ginta aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē, Studentu padomē. Konkursā tika arī pie iespējas doties Erasmus studentu apmaiņā uz Turciju, ar ko VeA tikko bija sākusi sadarboties. "Mēs bijām tāds pirmais izmēģinājuma variants – kā būs?" Ginta smaida.
Bija labi. Jau iepriekš, pabijusi Turcijā atpūsties, Ginta bija aizrāvusies ar turku kultūru, valodu, ēdienu un ļoti gribēja šajā valstī atgriezties atkal. Erasmus ietvaros viņa nonāca Bilečikas mazpilsētā 4–5 stundu brauciena attālumā no Stambulas, kur drīz vien iepazina visus nedaudzos cilvēkus, kas šeit runāja angliski, un apguva patstāvību un kultūru atšķirības, tostarp mazliet uzmācīgos uzmanības apliecinājumus sev kā gaišmatainai ārzemniecei. Toties vietējā augstskolā bija spēcīgi pasniedzēji, it īpaši mārketinga jomā, turklāt Gintai viņi nereti vadīja "privātlekcijas" angliski, jo pārējai grupai nodarbības notika turku valodā. "Ļoti uzlaboju savu angļu valodu, vairs nebija baiļu izteikties," Ginta saka.
Lai atkal atgrieztos saulainajā Turcijā, viņa nākamajā vasarā pieteicās darbā kūrortpilsētā Belekā, lai vadītu viesnīcā izklaides bērniem, un valodu zināšanu dēļ tika pieņemta, lai gan iepriekš neko tādu nebija darījusi. "Tā man bija pirmā darba pieredze internacionālā vidē, jo gan tūristi, gan darbinieki bija no dažādām valstīm," Ginta saka.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 9. novembra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!