Bruno katrā darbā iegulda sevi maksimāli, mērķtiecīgi krāj pieredzi un būvē karjeras kāpnes, pat ja dažkārt kolēģiem ir nācies praktiski rādīt un pierādīt, ka jaunība vēl nenozīmē kompetences trūkumu. Bet kā tad ballītes, ceļošana, dzīves baudīšana? Kad nodoties tam, ja ne jaunībā? "Es uz to skatos, iespējams, atšķirīgi," Bruno smaida. "Uzskatu, ka man vispirms ir jāizveido sava karjera un stabilitāte, lai pēc tam varētu ballēties un atpūsties. Atpūtai vienmēr var atrast laiku, bet karjerai 30 un 40 gados jau būs nedaudz par vēlu, lai gan tas, manuprāt, vēl nav nekāds liels vecums."
Tiesa, Bruno pēc būtības ir cilvēks, kam nepatīk neko nedarīt. "Ja es neko nedaru, lasu grāmatas." Viņš ik gadu cenšas pabūt 3–4 valstīs, tāpat brīvajā laikā nodarbojas ar mūziku, raksta videoklipu scenārijus, organizē koncertus, pieaicinot dažādus mūziķus un piesaistot sponsorus. Nesenākais bijis hiphopa mūzikas koncerts ar Ansi, Edavārdiem u. c. marta beigās klubā Melnā piektdiena.
Vieglākais variants
To, ka karjeras balsts ir darba pieredze, Bruno saprata agri. Viņš apzinājās, ka 16 gadu vecumā prasmju komplekts vēl nav nekāds dižais, taču saprata, ka pārdošana ir tas, ko var darīt, ja māk runāt. "Tas bija viens no vieglākajiem variantiem, kā sākt." Bruno Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā sāka apgūt mārketingu, jo uzskata, ka tas līdz ar pārdošanu XXI gadsimtā ir ikvienam nepieciešama zināšanu bāze, un paralēli mācībām atrada pusslodzes darbu uzņēmumā Viasat, kur sēdēja pie telefona un zvanīja nepazīstamiem cilvēkiem, piedāvājot televīzijas pakalpojumus. "Tā ir laba pieredze, jo tajos 16 gados tu ar svešiniekiem vēl tik daudz neesi runājis un neesi iemācījies komunicēt. Šī bija pirmā skola, kā pievērst sev uzmanību, kā panākt, ka ar mani runā, kā iesākt sarunu patīkami," Bruno stāsta. Sanācis arī pārliecināties, kāda ir pārdošanas reālā seja. Katram cilvēkam ir savs viedoklis, domas, vēlmes, un pārdevējam jābūt kā psihologam – jāprot uzklausīt, atrast īstos argumentus un īstās lietas, kas klientam tiešām ir nepieciešamas. "Allaž esmu gribējis cilvēkiem ar attiecīgo produktu palīdzēt, nevis viņiem tikai kaut ko nopārdot," Bruno saka.
Darbs gāja no rokas, jau pēc pāris mēnešiem Bruno kļuva par vienu no labākajiem pārdevējiem komandā un secināja, ka šajā jomā var un grib turpināt attīstīties. Kad paziņas piedāvāja nākt strādāt uz Basnet, kas piegādā internetu uzņēmumiem un namu apsaimniekotājiem, Bruno piekrita, jo tas bija solis uz augšu – ne vairs tiešās pārdošanas "melnais darbs", bet jau komunikācija ar biznesa klientiem. "Mācījos runāt biznesa valodā," atceras Bruno. Dažiem tolaik iepazītiem uzņēmējiem viņš vēl aizvien šad tad lūdz mentora padomu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 7. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Oskars