Atbildes un zināma iesaistīto pušu vienošanās par šo sarežģīto jautājumu tiek meklēta diskusiju forumā Izglītības sistēmas mērķis: nākotnes perspektīva. Triju janvāra piektdienu diskusiju ciklu rīko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Pirmā no foruma diskusijām 17. janvārī tika veltīta jautājumiem par indivīda profesionālās attīstības izvēlēm un aspektiem, kas tās ietekmē. Kā izteicās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, forums ir mēģinājums skatīt vienkopus gan ekonomiskos, gan rīcībpolitiskos, gan psiholoģiskos faktorus un atrast ceļus, kā līdzsvarot katra cilvēka brīvo gribu (tostarp karjerā) un valsts, sabiedrības intereses, tuvinot atšķirīgos priekšstatus par izglītības izvēlēm un vēlamo rīcību.
Komplekss uzdevums
Izglītības sistēmas potenciālo kursu patlaban ietekmē visdažādākās pārmaiņas, norāda A. Ašeradens: globalizācija, digitalizācija, klimata pārmaiņas, pāreja uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, sabiedrības augošais pieprasījums pēc konkurētspējīgākas, kvalitatīvākas un dinamiskākas izglītības. Tāpat aktuāli izaicinājumi ir efektīva skolu tīkla izveide, mācību rezultātu plaisa starp lauku un pilsētu skolēniem, arī līdzsvara trūkums starp jauniešu motivāciju apgūt darba tirgū pieprasītās eksaktās zinātnes (STEM – dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātiku) un humanitārās un sociālās zinātnes, kur absolventu skaits pārsniedz darba tirgus vajadzības. Šādā situācijā rast vienotu atbildi uz jautājumu, kāds ir izglītības sistēmas mērķis un uz kurieni mēs virzāmies, ir vēl jo būtiskāks, uzsver Ašeradens, izceļot nepieciešamību pēc mūžizglītības, kas palīdz cilvēkiem pielāgoties mainīgajai pasaulei.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 24. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ļuļa
paskaidrojums
Krējums Saldais