Nevajadzēja iejaukties
Jau līdz minētajiem Darba likuma grozījumiem potenciālais atalgojums tika atklāts aptuveni 5% no visām vakancēm, turklāt šis skaitlis ik gadu bija sācis augt, balstoties uz personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia datiem, stāsta tā vadītājs Aivis Brodiņš. "Darba devēji bija sākuši saprast, ka tā ir priekšrocība – uz šādiem sludinājumiem pieteicās vairāk kandidātu, it īpaši, ja tika meklēti augsta līmeņa speciālisti, piemēram, IT nozarē. Darba devēji to bija sākuši darīt brīvprātīgi, un, manuprāt, valstij īsti nevajadzēja iejaukties, bet gan atstāt šo lietu tirgus pašregulācijai," viņš pauž, būdams vienisprātis ar daudziem savas jomas kolēģiem.
Vēl decembrī CV-Online Latvia portālā Cv.lv daļa no sludinājumiem (tie, kam bija garāks pieteikšanās termiņš) par gaidāmo algu klusēja, savukārt no jaunā gada šāda norāde atrodama teju pie visām vakancēm. Izņēmumi ir tie sludinājumi, kuru saturs Cv.lv parādās kā saite uz konkrētā uzņēmuma mājaslapu. Taču, kā stāsta Brodiņš, ar darba devējiem tiek strādāts, lai tie jauno obligāto prasību pildītu neatkarīgi no sludinājuma iesniegšanas formas. Tiesa, ja portālā alga neparādās sludinājuma meklēšanas rezultātā, tas nenozīmē, ka norādes nebūs pašā sludinājumā, to atverot.
Darba devēji sludinājumos atalgojumu var norādīt dažādos variantos: kā konkrētu skaitli, kā atalgojuma amplitūdu, kā stundas tarifa likmi, arī kā "sākot no…" vai "līdz…". Lielākoties uzņēmumi gan izvēlas minēt algas amplitūdu, un tā ir samērā neliela, dažu simtu eiro robežās, komentē Brodiņš: "Bažas, ka darba devēji šo amplitūdu minēs ļoti plašu, piemēram, no minimālās algas līdz vairākiem tūkstošiem eiro, jo likums robežas nenosaka, nav apstiprinājušās. Lai gan arī šāda pieeja ne vienmēr nozīmē kādu viltību, jo ir amati, kuros mainīgā un no darba rezultātiem atkarīgā atalgojuma daļa mēdz būt ļoti liela, piemēram, pārdošanā."
Iemesli, kāpēc darba devēji iepriekš iespējamo atalgojumu sludinājumos visbiežāk neatklāja vai pat apzināti slēpa, ir vairāki.
Piemēram, darba devējs ir gatavs piedāvāt oficiālu, labu algu, taču grib redzēt fināla kandidātu un galīgo atalgojuma apjomu noteikt diskusiju un vienošanās rezultātā un atkarībā no tā, kāds ir konkrētais kandidāts, skaidro Brodiņš. Bieži vien esošie darbinieki uzņēmumos saņem zemāku algu, nekā tiek piedāvāts jaunajiem. Daļa darba devēju izmantoja iespēju ietaupīt, pieņemot darbā to pretendentu, kam ir zemākas algas prasības; atsevišķās jomās iemesls, kāpēc netika afišēts atalgojums, bija paradums maksāt darbiniekiem aploksnē.
Konkurences ierocis
Vēl viens nozīmīgs arguments par labu atalgojuma slēpšanai bija arī uzņēmumu konkurences cīņa, kas patlaban nav mazinājusies. Ir nozares, kurās notiek aktīva darbinieku pārvilināšana un algas lielums ir viens no "burkāniem". "Telekomunikāciju sektorā tagad, piemēram, uzņēmumi gaida cits uz citu, kurš pirmais savos sludinājumos norādīs piedāvāto algu," novērojis Brodiņš.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 18. janvāra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Krējums Saldais
gf
:P