Ķīna ir pasaules līdere pēc zinātnisko publikāciju skaita

Ar vairākiem rīkojumiem, it īpaši ar 2025. gada 23. janvāra rīkojumu par šķēršļu novēršanu Amerikas globālajai līderībai mākslīgā intelekta jomā (Removing Barriers to American Leadership in Artificial Intelligence), Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps cenšas atjaunot ASV vadošo vietu pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju attīstībā.

Pārsvars aug

Atbilstoši SCImago apkopotajai statistikai (SCImago ir pētnieku grupa Spānijā no Consejo Superior de Investigaciones Científicas (CSIC), kā arī Granadas, Ekstremaduras, Madrides Karlosa III un Alkalas de Enerasas universitātēm) 2023. gadā turpināja palielināties Ķīnas pārsvars pār ASV zinātnisko publikāciju skaita ziņā. 

Kā zināms, jau 2019. gadā pēc zinātnisko publikāciju skaita starptautiski recenzējamos zinātniskajos žurnālos Ķīna apsteidza ASV. 2018. gadā ASV zinātnieku devums bija 605 tūkstoši zinātnisko publikāciju, bet Ķīnas pētnieku devums bija 593 tūkstoši šādu publikāciju. Savukārt 2019. gadā ASV zinātnisko publikāciju skaits sasniedza 609 tūkstošus, bet Ķīnas zinātnisko publikāciju skaits – 682 tūkstošus. 

Kopš 2019. gada Ķīna ir pasaules līdere pēc zinātnisko publikāciju skaita. 2022. gadā Ķīnas pētnieki sagatavoja 985 tūkstošus publikāciju jeb 20,9% no visām zinātniskajām publikācijām pasaulē. Savukārt 2023. gadā šīs Āzijas lielvalsts pētnieki sagatavoja vairāk nekā vienu miljonu zinātnisko publikāciju jeb 21,2% no visām zinātniskajām publikācijām pasaulē.

Turpretī ASV pētnieku zinātnisko publikāciju skaits no 2021. gada nevis palielinājās, bet samazinājās. 2022. gadā ASV pētnieki sagatavoja 623 tūkstošus zinātnisko publikāciju (13,2% no visām zinātniskajām publikācijām pasaulē), bet 2023. gadā – vairs tikai 610 tūkstošus zinātnisko publikāciju (12,7% no visām zinātniskajām publikācijām pasaulē). ASV devums zinātnē kritās, un vienlaikus tas palielinājās ne tikai Ķīnai, bet arī daudzām citām valstīm.